Cik daudz uzlādes staciju ir vajadzīgas?

Lai apmierinātu augošo elektroauto skaitu, līdz 2030. gadam Eiropā būs nepieciešamas starp 33 un 44 miljons uzlādes staciju. Infrastruktūrai ir jāsagatavojas pieprasījumam pēc publiskajām un privatajām stacijām.

Pēc vairāku gadu progresa, kas raksturojams kā lēns, beidzot Eiropā ir sagaidāms elektroauto bums. Galvenais dzinējspēks, protams, ir jaunais izmešu normatīvs, kas paredz, ka Eiropas tirgū 5% no pārdotajām mašīnām būs bez-izmešu 2020. gadā un 10% 2021. gadā. Pretējā gadījumā autoražotāji maksās bargas soda naudas. Elektroauto piedāvājums vismaz dubultosies abos šajos gados. 2021. gadā elektrisko automašīnu modeļu skaits pārsniegs 200 un līdz 2025. gadam Eiropā ražos 4 miljonus elektroauto gadā.

Transport & Environment veiktajā pētījumā noskaidroja, ka būtu nepieciešami vismaz 33 miljoni uzlādes uzlādes staciju, lai apmierinātu esošās klimata politikas, vai 44 miljoni, lai izpildītu klimatneitralitātes mērķus. Pētījums ir plašs un ietver ne tikai aprēķināto uzlādes staciju skaita formulu, bet arī finansēšanas mehānismus, lie tirgu ievirzītu pareizajā virzienā. Jauna ES politikas shēma alternatīvo degvielu infrastruktūrai un finansēšanas mehānismi, kas pašlaik tiek apspriesti Eiropas zaļajā kursā, ir divi stūrakmeņi, lai sasniegtu vērienīgu ES uzlādes infrastruktūras ģenerālplānu.

2019. gada beigās ES ir aptuveni 185’000 publiskās uzlādes punktu jeb septiņas elektriskās automašīnas uz katru punktu, kas ir pietiekami pašreizējam tirgum. Šī bloga augšpusē esošais cipars par uzlādes punktu skaitu atbilst tikai publiski pieejamajām ātrajām uzlādes stacijām. Pēc 2020. gada būs nepieciešama ievērojamāka infrastruktūra, lai neatpaliktu no augošā e-mobilitātes tirgus. Ir jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu netraucētu un uzticamu uzlādi visā kontinentā. Tāpēc ir svarīgi 2020. gadā pārskatīt kursu un pārvērst to par Eiropas regulu, lai garantētu ātru un saskaņotu publisko uzlādes punktu izvietošanu visā Eiropā atbilstoši tirgus norisēm. Uzlādes ieviešanai vajadzētu būt izplatītai visā Eiropā, lai nodrošinātu visiem eiropiešiem vienādas iespējas pāriet uz nulles emisijas mobilitāti.

Lai izveidotu efektīvu, uz nākotni drošu infrastruktūras sistēmu, T&E ir izstrādājusi jaunu metodoloģiju – sauktu par publiskās uzlādes piegādes metriku -, kā jaunajā regulā uzskaitīt un pilnvarot infrastruktūras izvietošanu visās dalībvalstīs. Tā vietā, lai vienkārši skaitītu katru uzlādes punktu kā vienu, T&E ierosina nosvērt uzlādes punktus, pamatojoties uz to, cik daudz enerģijas tie var dot elektrisko transportlīdzekļu parkam un cik pieejami tie ir sabiedrībai. Šis rādītājs jāizmanto, lai noteiktu ES publiskās uzlādes infrastruktūras izvēršanas mērķus katrai valstij 2025. un 2030. gadā, kas atbilst 1.3 miljoniem publisko uzlādes punktu visā ES 2025. gadā un gandrīz 3 miljoniem 2030. gadā. Kopumā tam būtu nepieciešami ieguldījumi € 1,8 miljardi līdz 2025. gadam jeb 3% no ES ikgadējiem ieguldījumiem autotransporta infrastruktūrā.

Nedrīkst ignorēt dzīvojamo un darba vietu ēku kabeļu pievienošanu un sagatavošanu uzlādēm. Eiropas “uzlādes tiesībām” būtu jānodrošina, ka elektroauto vadītājiem nav jāgaida ilgāk par trīs mēnešiem, lai ierīkotu uzlādi mājās vai darbā. Tam jāiet roku rokā ar finansēšanas programmu transformatoriem un, ja vajadzīgs, tīklu modernizēšanai, mērķējot uz piektdaļu ēku, kas būtu pieslēgtas 2025. gadā, un pusi 2030. gadā.

Uzlādes infrastruktūras piedāvājums pilsētās jānovērtē, ņemot vērā vajadzību samazināt atkarību no privātajām automašīnām. Ir vajadzīga pāreja uz mazāku transportlīdzekļu skaitu pilsētās, tāpēc par prioritāti jāliek uzlādes risinājumu ieviešana pieaugošajam dalīto automašīnu, elektrisko taksometru, kravas pārvadāšanas pakalpojumu klāstam, kā arī mikroautobusu skaitam. Var būt nepieciešami ievērojami ieguldījumi tīkla modernizācijā dažās vietās, kurām ES un valstu fondiem vajadzētu palīdzēt.

Šī pāreja būs veiksmīga tikai tad, ja tā būs taisnīga un vienlīdzīga. ES un valstu politikā būs jāatspoguļo sociālā taisnīguma problēmas, paredzot īpašas daļas (līdz trešdaļai) publisko un dzīvojamo māju uzlādes punktu, kas atrodas apgabalos ar zemu ienākumu līmeni vai lielu gaisa piesārņojumu. Kopā ar stimuliem nodrošināt koplietošanas elektroauto flotes šādās teritorijās, tas var palīdzēt sakārtot satiksmi un sociālo politiku un nodrošināt to, ka visi, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošās kopienas, gūst labumu no nulles emisijas mobilitātes.

Kopumā pāreja uz elektroauto radīs daudzu miljardu eiro tirgus iespēju Eiropas rūpniecībai tīkla darbos un uzlādes iekārtu ražošanā, uzstādīšanā un uzturēšanā. Jaunajai Eiropas Komisijai un tās zaļajam kursam ir galvenā loma pārejai uz e-mobilitāti panākumos. Šī pāreja ir ne tikai būtiska, lai risinātu ārkārtas situācijas klimata jomā, bet arī kalpos kā pamats ES pārejai uz nulles emisijas ekonomiku, vienlaikus palielinot ES konkurētspēju.