Hyundai Ioniq 5

Elektroauto skaits lēnām aug. 2021.g. 1. cet. statistika

2021. gada 1. ceturksnī tika reģistrēti 144 elektroauto un ieņēma 2% no jauno automašīnu reģistrācijām. Kopā Latvijā ir reģistrēti 1349 bateriju elektroauto.

Kopējais auto tirgus turpina lejupslīdi. Šajā ceturksnī bija par 11% mazāk jaunajām reģistrācijām kopumā, salīdzinot ar gadu iepriekš, bet elektroauto jaunās reģistrācijas bija par 37.5% vairāk nekā 2020. g. 1. ceturksnī. Kopējais elektroauto reģistrāciju skaits ir zemāks nekā iepriekšējos divos ceturkšņos, bet ir divreiz lielāks kā pirms gada.

2021. gada 1. aprīlī Latvijā uzskaitē bija 1’989 elektriskie transportlīdzekļi (ETL). Starp tiem ir 1’349 bateriju elektroauto (BEV) (+83%, salīdzinot ar pagājušo gadu), 8 elektroautobusi (+0%), 35 elektriskie komerctransportlīdzekļi (+94%), 36 elektrokvadricikli (+16%), 25 elektromotocikli (+177%) un 536 elektromopēdi (+112%). Kopumā ETL pieaugums gada griezumā ir +89%.

Šajā ceturksnī elektroauto pieaugums bija par 144 vienībām un visiem ETL par 170. 66 BEV un 36 PHEV tika reģistrēti kā jauni, kas kopā veidoja 2.95% no vieglo automašīnu ceturkšņa reģistrācijām.

  • BEV: 66 reģistrācijas (-30%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 1.91% ceturkšņa reģistrāciju) + 78 lietoti
  • PHEV: 36 reģistrācijas (+112%1.04%)
  • Kopā: 102 (-9%2.95%)

Jaunpienācēji uz Latvijas ceļiem

Latvijā pirmo reizi tika reģistrēti sekojošie elektroauto: BYD E5-300EV, Citroen e-C4, Opel Corsa-e, Peugeot eExpert Traveller, SUDA SA01, Škoda Citigo un Volkswagen ID.4. Kā redzam, sāk parādīties arī ķīniešu autoražotāji (BYD un SUDA).

  Paredzēts paplašināt iespējas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem pašpatēriņam
VW ID.4
VW ID.4

5% robeža attālinās

Pagājušajā gadā tika sasniegts līdz šim augstākais īpatsvars jauno automašīnu reģistrācijās – 4.02%. Likās jau, ka 5% tiks sasniegti drīzumā. Tomēr 2 ceturkšņi jau pagājuši, bet īpatsvars ir nokrities līdz 3%. Šobrīd izskatās, ka tas bija izņēmums un ka 5% robeža tiks sasniegta nākamgad, ja nenotiks vēl kāds izņēmums.

Elektroauto no pirmo reizi reģistrētajām vieglajām automašīnām

Prognozes

Eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem prognozē, ka 2’000 elektroauto būs 2023. gada vidū (visi ETL, ir jau teju 2’000). Satiksmes Ministrijas pasūtītais pētījums aprēķināja, ka tas varētu būt 2025. gadā, bet Latvenergo prognozē, ka tas būs ap 2022. gadu. Tomēr, ja eksponenciālajai līknei liek izmantot datus vien no 2018. gada, tad tā paredz, ka 2’000 elektroauto būs 2022. gada sākumā, kas liekas ticamāk. Lietuvā jau šobrīd ir reģistrēti 2’721 elektroauto (un 1985 PHEV).

Ir pāragri spriest par to, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem.

  • Satiksmes ministrija – 6’000 (0.82% no esošā autoparka)
  • AS Latvenergo – 36’500 (5.01%)
  • Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14’570 (2%) (*2027.g.)
  • Eksponenciāla līkne – 15’500 (2.12%)
  • Eksponenciāla līkne, kas ņem vērā datus sākot no 2018.g. – 70’000 (9.61%)
  • Nemainīgs 75% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 216’000 (29.65%)
  “Rīgas satiksme” noslēgusi ar ūdeņradi darbināma autobusa testēšanu

Kurai prognozei ticēt? Satiksmes ministrijas variants ir pesimistikākais, kas pat nesaskan ar Latvijas svarīgāko plānu, kas paredz vairāk kā divas reizes vairāk elektroauto īsākā laika posmā. SatMin varam neticēt. Nemainīgs 75% pieaugums diez vai realizēsies, bet iepriekšējo gadu pozitīvās tendences liek domāt, ka būs labāk kā Latvenergo prognozē.

Tiem, kas seko līdzi Uzlādēts.lv publicētajai statistikai, jau zina, ka realitāte teju vienmēr ir labāka kā eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 7’900 elektroauto. Izmaiņas gada laikā ir ievērojamas.

Valsts virzība

Satiksmes Ministrija izteicās, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi, Latvijā ir jābūt reģistrētiem 18’000 elektroauto. Iepriekš norādītās prognozes paredz, ka tas tiks sasniegts.

Satiksmes Ministrija gan tam netic. Nacionālajā enerģijas un klimata pārmaiņu plānā (NEKP) ir liels uzsvars uz saspiesto dabasgāzi, kuru šobrīd ir iespējams uzpildīt sešās vietās Latvijā. Līdz 2030. gadam valdība plāno ieguldīt 130 miljonus eiro, lai attīstītu CNG infrastruktūru, un 120 miljonus eiro šī enerģijas veida izpētei. Jau šobrīd liela daļa resursu no Atkopšanās un noturības mehānisma plāna tiek veltīti šim enerģijas veidam, bet nekas netiek veltīts bezizmešu mobilitātei.

  Neste atver Latvijā pirmo pašapkalpošanās veikalu
2021. g. 1. ceturkšņa jauno vieglo automašīnu sadalījums pēc enerģijas avota
2021. g. 1. ceturkšņa jauno vieglo automašīnu sadalījums pēc enerģijas avota

Vismaz NEKP ir minēts, ka Latvijā būs 300 ātrās uzlādes stacijas, bet, ņemot vērā, ka tām nav pat ieplānotas aptuvenās izmaksas, ir grūti spriest par šī attīstības punkta dzīvotspēju tālāk par 139 jau ieplānotajām.

2030. gads ir 5 gadus pēc tam, kad Norvēģija, kurai jau tagad elektroauto īpatsvars starp jaunajām mašīnām ir 85%, būs aizliegusi iekšdedzes dzinēju automašīnu pārdošanu, un tas ir tas gads, kad daudzas valstis būs darījušas to pašu. Vasarā plāno apstiprināt Euro7 izmešu standartu, un baumo, ka tas aizliegs iekšdedzes dzinēju pārdošanu.

Valstu un autoražotāju apņemšanās transportā atļaut tikai bezizmešu risinājumus
Valstu un autoražotāju apņemšanās transportā atļaut tikai bezizmešu risinājumus

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Uzlādēts veikals. Viss Tavam elektromobīlim/elektroauto. Uzlādes stacijas, wallbox, kabeļi un aksesuāri.
Elektroauto skaits lēnām aug. 2021.g. 1. cet. statistika 7
4.5 2 balsojumi
Raksta novērtējums