Elektroauto pieprasījums Latvijā 2020. g. audzis par 230%. 2020. g. 4. ceturkšņa statistika

1

2020. g. jauno elektroauto reģistrāciju skaits ir par 230% lielāks kā gadu iepriekš. Gadā kopumā elektroauto ieņēma 3.13% no jauno automašīnu tirgus.

Elektroauto pie uzlādes

Elektroauto pie uzlādes

2020. g. jauno elektroauto reģistrāciju skaits ir par 230% lielāks kā gadu iepriekš. Gadā kopumā elektroauto ieņēma 3.13% no jauno automašīnu tirgus.

Vieglo automašīnu tirgus Latvijā 2020. gadā ir krities par 26%. Tas nav skāris elektroauto segmentu, kas piedzīvoja 230% izaugsmi, sasniedzot 3.13% tirgus daļu griezumā.

2020. gada 1. janvārī Latvijā uzskaitē bija 1’205 bateriju elektroauto (BEV) (+83%, salīdzinot ar pagājušo gadu), 8 elektroautobusi (+0%), 35 (+150%) komerctransportlīdzekļi, 33 elektrokvadricikli (+10%), 23 elektromotocikli (+155%) un 515 elektromopēdi (+124%). Kopumā elektrotransportlīzekļu (ETL) pieaugums gada griezumā ir +91%.

2020. g. jauno elektrisko automašīnu reģistrācijas izdalot sīkāk:

  • BEV: 351 reģistrācijas (+203%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2.56% gada reģistrāciju) + 196 lietoti + 21 vieglais komerctransports (16 jauni + 5 lietoti)
  • PHEV: 78 reģistrācijas (+457%0.57%)
  • Kopā: 429 (+230%, 3.13%)

Gada noslēdzošajā ceturksnī elektroauto pieaugums bija par 174 vienībām un visiem ETL par 211. Šajā ceturksnī 95 BEV un 17 PHEV tika reģistrēti kā jauni, kas kopā veidoja 3.49% no vieglo automašīnu ceturkšņa reģistrācijām. Ja salīdzina ar 2019. g. noslēdzošo ceturksni, izaugsme ir par 195%.

  • BEV: 95 reģistrācijas (+206%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2.86% ceturkšņa reģistrāciju) + 96 lietoti + 17 vieglais komerctransports (14 jauni + 3 lietoti)
  • PHEV: 17 reģistrācijas (+142%0.51%)
  • Kopā: 112 (+195%, 3.49%)

Kurjeri sāk rullēt

Jau ilgstoši komerctransporta elektrotransportlīdzekļu izaugsme bija teju neeksistējoša, bet tieši gada noslēgumā DPD Latvija paziņoja, ka ir iegādājušies vairākus VW e-Crafter un plāno savu autoparku papildināt ar vēl daudziem.

DPD Volkswagen e-Crafter
DPD Volkswagen e-Crafter

Vairāki jaunpienācēji

Šī gada griezumā Latvijā tika reģistrēti vairāki līdz šim Latvijā neredzēti elektroauto – Honda eKia NIRO EVMazda MX-30Mercedes-Benz EQC, MINI Cooper SEPeugeot e2008Peugeot e208, Porsche Taycan un VW ID.3. 2021.g. sākumā jau tika ziņots, ka ir reģistrēta Opel Corsa-e.

5% robeža

Pagājušo gadu noslēdzot, elektroauto vēl nebija sasnieguši 1% robežu starp jaunajām reģistrācijām. Šogad augstākais rādītājs bija 3. ceturksnī, kad elektroauto bija atbildīgi par 4.19% procentiem no jaunajām reģistrācijām. Ļoti ticami, ka nākamgad tiks sasniegta 5% robeža arī gada griezumā.

Ņemot vērā, ka gada beigās bija vairākas VW e-up! reģistrācijas, var spekulēt, ka Carguru šogad papildinās savu koplietošanas autoparku ar vairākiem šiem modeļiem.

Nedaudz mulsinoši ir arī redzēt, ka pirms četriem gadiem, kad runāja, ka varētu ieviest atbalsta mehānismu (subsīdiju, iegādājoties elektroauto), tad prognozēja, ka ar to 2020. gadā elektroauto varētu veidot 2.5% no jauno auto tirgus. Bez šīs subsīdijas rezultāts ir 2.56% gada griezumā. Tas noteikti nemotivēs valsti ierosināt burkāna mehānismu. Kā redzam, esošais satiksmes ministrs T. Linkaitis zina tikai pātagas un ne tās maigākās.

Bateriju elektroauto tirgus daļa no jauni reģistrētajām vieglajām automašīnām
Bateriju elektroauto tirgus daļa no jauni reģistrētajām vieglajām automašīnām

Pamazām un bez vērā ņemama valsts atbalsta, ir iespēja sasniegt valsts uzstādīto mērķi panākt 7% atjaunojamo energoresursu transporta sektorā līdz 2030. gadam (2020. gada mērķis bija 10%). Ļoti iespējams, ka Kursors.lv rīkotie 1’000 km braucieni ar elektroauto palīdz izlabot to, ko Linkaits un Timrots sabojā.

Prognozes

Eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem prognozē, ka 2’000 elektroauto būs 2023. gada noslēgumā (visi elektriskie transportlīdzekļi, ETL – šogad). Satiksmes Ministrijas pasūtītais pētījums aprēķināja, ka tas varētu būt 2025. gadā, bet Latvenergo prognozē, ka tas būs ap 2022. gadu. Tomēr, ja eksponenciālajai līknei liek izmantot datus vien no 2018. gada, tad tā paredz, ka 2’000 elektroauto būs 2022. gada sākumā (ETL – 2021.g. sākumā), kas liekas ticamāk.

Ir pāragri spriest par to, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem.

  • Satiksmes ministrija – 6’000 (0.82% no esošā autoparka)
  • AS Latvenergo – 36’500 (5.01%)
  • Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14’500 (2%) (*2027.g.)
  • Eksponenciāla līkne – 12’000 (1.43%)
  • Eksponenciāla līkne, kas ņem vērā datus sākot no 2018.g. – 55’000 (7.51%)
  • Nemainīgs 69% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 229’000 (31.43%)

Kurai prognozei ticēt? Satiksmes ministrijas variants ir pesimistikākais, kas pat nesaskan ar Latvijas svarīgāko plānu, kas paredz vairāk kā divas reizes vairāk elektroauto un īsākā laika posmā. SatMin varam neticēt. Nemainīgs 69% pieaugums diez vai realizēs, bet iepriekšējo ceturkšņu pozitīvās tendences liek domāt, ka būs labāk kā Latvenergo prognozē.

Tiem, kas seko līdzi Uzlādēts.lv publicētajai statistikai, jau zina, ka realitāte teju vienmēr ir labāka kā eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 6’500 elektroauto. Izmaiņas gada laikā ir ievērojamas.

Valsts virzība

VARAM kopā ar SM būs jāpiedāvā kāds risinājums, lai veicinātu straujāku pāreju. Vai tās būs tiešās subsīdijas? Neieteiktu sapriecāties pāragri. Varbūt kaut ko izbīdīs līdzīgi kā ir ASV, kur caur deklarāciju sistēmu atgriež nodokļus. Varbūt būs samazināts PVN, ko atgriezīs tad atpakaļ.

Tikmēr Lietuvā ir reģistrēti 2’496 elektroauto, no kuriem 1’009 ir nākuši klāt 2020. gadā. Vairāk kā 2x vairāk reģistrāciju kā Latvijā. Vai tur palīdz valsts subsīdija? Par to nav šaubu.

Satiksmes Ministrija izteicās, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi, Latvijā ir jābūt reģistrētiem 18’000 elektroauto. Iepriekš norādītās prognozes paredz, ka tas tiks sasniegts.

Satiksmes Ministrija gan tam netic. Nacionālajā enerģijas un klimata pārmaiņu plānā ir liels uzsvars uz saspiesto dabasgāzi, kuru šobrīd ir iespējams uzpildīt trīs vietās Latvijā un kas nesamazina CO2 izmešu daudzumu. Līdz 2030. gadam valdība plāno ieguldīt 130 miljonus eiro, lai attīstītu CNG infrastruktūru, un 120 miljonus eiro šī enerģijas veida izpētei. Vismaz NEKP ir minēts, ka Latvijā būs 300 ātrās uzlādes stacijas, bet, ņemot vērā, ka tām nav pat ieplānotas aptuvenās izmaksas, ir grūti spriest par šī attīstības punkta dzīvotspēju tālāk par 139 jau ieplānotajām.

2030. gads ir 5 gadus pēc tam, kad Norvēģija, kurai jau tagad elektroauto īpatsvars starp jaunajām mašīnām ir 87%, būs aizliegusi iekšdedzes dzinēju automašīnu pārdošanu, un tas ir tas gads, kad daudzas valstis būs darījušas to pašu. Vasarā plāno apstiprināt Euro7 izmešu standartu, un baumo, ka tas aizliegs iekšdedzes dzinēju pārdošanu.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

4.8 4 balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
1 Komentārs
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Arnis Bergs
Arnis Bergs
Viesis
08/01/2021 10:39

Lietuvā kopumā ir reģistrēts 2 reizes vairāk auto: lai salīdzinātu ar Latviju, dalām ar divi.
Lietuva ieplānojusi atbalstu arī uzlādes infrastruktūras attīstībai:
Lietuvā (NEKP 2030):
“Allowance for the purchase/installation of semi-public and private normal power recharging points for electric vehicles (up to 22 kW and up to EUR 250);
· Allowance for the purchase/installation of public high power recharging points for electric vehicles in problematic or commercially unattractive locations by national roads and in the cities  (up to 50 kW – EUR 5 000; up to 100 kW – EUR 10 000);”

1
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: