Latvijas gada auto 2020 tomēr būs bez eko auto
Tukša roka
Sācies Latvijas Gada auto 2020 ar rekordlielu 35 pretendentu dalību. Starp tiem ir tikai viens elektroauto, bet tam cerēt uz balvām būs grūti.
Ceturtdien, 7. novembrī, savā tradicionālajā vietā pie Gaujas notika konkursa oficiālā foto un video sesija. Žūrijas priekšsēdētājs Atis Jansons, izteicās, ka uzvarētājs, visticamāk, nebūs ļoti dārgs automobilis un prognozēja, ka fināla septītniekā iekļūs mazās klases un lētākā krosoveru segmenta pārstāvji, dārgākajiem atstājot nominācijas “Gada skaistākais auto”, “sportiskākais auto” utt.
Šī gada pretendenti ir (pieteikšanas secībā):
- Mitsubishi ASX (no 153 CO2 g/km)
- Mitsubishi L200 (no 180 CO2 g/km)
- BMW X5 (no 150 CO2 g/km)
- Mercedes–Benz GLE (no 189 CO2 g/km)
- Mercedes–Benz CLA (no 146 CO2 g/km)
- Seat Tarraco (no 129 CO2 g/km)
- Cupra Ateca (no 168 CO2 g/km)
- Jeep Wrangler (no 197 CO2 g/km)
- Citroën C5 Aircross (no 108 CO2 g/km)
- Kia Xceed (no 138 CO2 g/km)
- Kia ProCeed (no 110 CO2 g/km)
- Škoda Scala (no 108 CO2 g/km)
- Škoda Kamiq (no 120 CO2 g/km)
- Volkswagen T-Cross (no 111 CO2 g/km)
- Volkswagen Passat (no 109 CO2 g/km)
- Porsche Macan S (no 185 CO2 g/km)
- Hyundai i30 Fastback N (no 124 CO2 g/km)
- Hyundai Santa Fe (no 150 CO2 g/km)
- Hyundai Kona Hybrid (no 90 CO2 g/km)
- Renault Clio (no 94 CO2 g/km)
- Renault Megane R.S. Trophy (no 171 CO2 g/km)
- Mazda CX-30 (no 116 CO2 g/km)
- Range Rover Evoque (no 143 CO2 g/km)
- Ford Ranger Raptor (no 219 CO2 g/km)
- Ford Focus ST (no 124 CO2 g/km)
- Ssangyong Korando (no 144 CO2 g/km)
- Audi A1 Sportback (no 104 CO2 g/km)
- Audi e-tron (0 CO2 g/km)
- Audi Q3 Sportback (no 124 CO2 g/km)
- Toyota Camry Hybrid (no 98 CO2 g/km)
- Toyota Rav4 (no 102 CO2 g/km)
- Toyota Corolla TS (no 76 CO2 g/km)
- Toyota Supra (no 170 CO2 g/km)
- Peugeot 208 (no 85 CO2 g/km)
- Suzuki Jimny (no 178 CO2 g/km)
Vidējais pretendetu CO2 tiešo izmešu daudzums ir 129 g/km, ja izņemtu Audi e-tron no saraksta, tad vidējais kļūst 132 g/km. Tātad, ja viens žūrijas loceklis ar katru no pretendentiem izbrauc 1 km, tad viņš ir atbildīgs par 4.5 CO2 kg. Pie tam, norādītie izmeši ir minimālie. Diez vai uz gada auto titulu pretendē vissliktāk, lasīt vieglāk, nokomplektētais modelis ar ekonomiskāko motoru.
Kur ir eko auto?
Lietuvā par gada auto 2020 titulu sacentās divi elektroauto (Audi e-tron un Renault Zoe) un astoņi hibrīdi. Pagājušajā gadā arī Latvijas gada auto bija pieteikti divi elektroauto. Saņemieties organizatori un uzdrīkstieties uzlikt kaut kādus izmešu ierobežojumus pretendentiem.
Ņemot vērā, ka vienīgais elektroauto ir Audi e-tron (0 CO2 g/km), kura Uzlādēts.lv apskats ir video montāžas procesā, un tā cena ir premium, jāsāk skatīties, ko citu žūrija varētu izvērtēt par gada eko auto. Starp tiem, kas atbilst ES izmešu regulām, kas stājas spēkā no nākamā gada, ir 4 pretendenti – Hyundai Kona Hybrid (SE, 90 CO2 g/km), Peugeot 208 (1.5L BlueHDi 100, 85 CO2 g/km), Renault Clio (Blue dCi 85, 94 CO2 g/km), Toyota Corolla TS (76 CO2 g/km, ja tas ir Hybrid).
Pārsteidzošā kārtā, starp visiem minētajiem Toyota hibrīdiem tikai Corolla spēs palīst zem nākamā gada izmešu līmeņa, bet dara to pārliecinoši. Tomēr Latvijas gada auto 2020 nav norādīts, vai šis pieteiktais ir hibrīds.
Ņemot vērā, ka neviens nav bezizmešu, tad es, ja man dotu iespēju, Latvijas gada auto 2020 eko auto balvu neizsniegtu. Tomēr, ja būtu obligāti jāizvēlas starp augstāk minētajiem, izņemot Audi e-tron, tad es sarindotu tos šādā secībā:
- Toyota Corolla TS (ja tas nav hibrīds, tad diskvalificēts)
- Peugeot 208 (ar cerību, ka nākamgad starp pretendentiem būs e208)
- Hyundai Kona Hybrid
- Renault Clio
Lai gan man personīgi ļoti patika Hyundai Kona Electric, tā hibrīda brālis tomēr savu darbu, kas ir pārvietot personas no A uz B, veic sliktāk kā kompaktais Peugeot 208.
Es personīgi nesaprotu, kāpēc dīleri nepieteica atjaunotos Hyundai Ioniq Electric un BMW i3 un jauno Nissan Leaf e+, kura apskats arī ir montāžas procesā. Visi šie elektroauto noteikti sacenstos par Latvijas gada auto 2020 eko balvu un tad nebūtu jāiespringst, vai šogad vispār tādu pasniegt.
Vienlaicīgi nebrīnīšos, ja tomēr eko auto balva tika izsniegta Audi e-tron. Tas varbūt pacels pāris uzacis, bet pat tāds elektroauto ir videi draudzīgāks kā Corolla hibrīds.
Uzlādēts.lv gada auto 2020
Ņemot vērā Latvijas gada auto 2020 sagādāto piesārņojumu vilšanos attiecībā pret bezizmešu auto, tad, iespējams, ir vērts apsvērt uzsākt jaunu triku. Uzlādēts.lv gada auto 2020.
Uzmetīšu aptuveno ideju, kādiem būtu jābūt pretendenti:
- pretendents (automašīna) nav jāpiesaka dīlerim, to var pieteikt jebkurš
- pretendentam nav obligāti jābūt oficiālai pārstāvniecībai, bet ir jābūt vismaz vienai reģistrētai vienībai Latvijā
- pretendentam ir jāspēj veikt vismaz 40 km reālos apstākļos neradot tiešos izmešus
- pirmā reģistrācija Latvijā bija ne agrāk kā 2018. gada 1. decembris
Uzmetīšu sākotnējo pretendentu sarakstu, kas man nāk prātā:
- Audi e-tron
- Tesla Model 3
- Nissan Leaf e+
- Hyundai Ioniq Electric 2019
- Volkswagen e-Crafter
- BMW i3 (120 Ah)
Par idejām un ierosinājumiem vērsties forumā.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Bišku neuzmanīgi testēts, jo es tur izbraucu arī ar Toyota Camry hibrīdu. Zinu, ka arī Toyota RAV4 ir hibrīds, bet vai viņš bija testos?
Te puiši izglītībai, lai arī tekstā nav tieši pieminētas problēmas – te ir viss vajadzigais info par “zaļākas enerģijas ražošanu” ar šobrīd
labākajiem iespējamiem risinājumiem
http://euanmearns.com/co2-emissions-variations-in-ccgts-used-to-balance-wind-in-ireland/
Un tagad vienkārši par efektivitāti – labākās un efektīvākās ir gāzu turbīnas, bet atkarībā no degvielas tām atšķiras efektivitātes rā’dītāji:
LNG – līdz 30%
Kodolenerģijas – līdz 35%
Ļoti attīstītās akmeņogļu dedzinātavās (bet ne ar oglēm kā pagadās !!!) līdz 50%
Tālāk par zudumiem – līdz tavas elektro auto baterijai kamēr tas viss nonāk zūd vēl kādi tuvāk 20% neatkarīgi no tā kā vidējo statistisko pārvades zudumu uzrāda Latvenergo, jo tava baterija lādēšanas laikā ir jādzesē, tāpat kā braucot un dažreiz arī jāsilda.
Tā kā tīri no efektivitātes rāditājiem tavs elektro auto ir tuvu dīzelim, protams var būt arī labāks, ja tavs auto tuvāk enerģijas ražotnei, un izejmateriāli ir tuvāk pašai elektrostacijai.
=====
Tas būtu tīri par efektivitāti, un es nemaz tur nesāku runāt par to ka Eiropā vienā pētijumā secināja ka LNG gadījumā pat 11% siltumnīcu rādošu ogļūdeņražu nonākuši atmosfērā prims vēl kaut kas līdz dedzināšanai tika nonācis.
Tāpat ja paskatīsies perspektīvākās izpētes stacijas ar saules eneŗgiju, tad redzēsi ne to patīkamāko ainu –
https://en.wikipedia.org/wiki/Ivanpah_Solar_Power_Facility
par šo bija rakstīts ka lai uzturētu efektīvo temperatūru 24×7 – tajā tiek nokurināts bez jēgas gāzes, un pat tika pieprasīts ASV valdībai ļaut kurināt vēl vairāk ( una ja atmiņa tagad neviļ, tad šobrīd ar dedzināšanas metodi tiek saražots vairāk enerģijas tajā stacijā kā no saules)
Tā kā tas ko uzskatīja pirms pāris gadiem par perspektīvu ir izgāzies un saules baterijas ar visām savām problēmām laikam ir šobrīd labākais veids ka to darīt.
Paliek vējš, hidroelektro stacijas un vēl ne pārāk labi apzinātas viļņu enerģiju transformējošas stacijas:
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_wave_power_stations
Bet nav jau tā kā viss ir absolūti slikti – valstīs kur pārsvarā ir pieejama atjaunojamā enerģija, elektro auto varbūt pat patiesi zaļš, bet fakts ir tāds ka ar eelktro auto vien – pasaules problēmas neatrisināsim !
Varbūt, ka savas pārējās pasaules problēmas tad jārisina pa citiem kanāliem? Badu Āfrikā neatrisinās ne jaudīgāka procesora iegāde laptopam, ne arī efektīvākas siltumizolācijas izvēle savai mājai. Kur teikts, ka elektroauto, kamēr nespēj atrisināt visas pasaules problēmas, tikmēr nekam neder?
Es saku ka pagaidām elektro auto nekam neder :
1) tas nav zaļš, un nav pat zaļāks par jaunu mazmotora iekšdedzes dzinēja auto
2) tam nepieciešams neliels tehnoloģisks lēciens tieši bateriju ziņā ( cerams tas nav ilgi jāgaida, un cerams tas nesadirsīs bateriju pārstrādes iespējas)
3) kapēc visiem patīk sev melot, jo izmešu ziņā – gadijumā ja tas tavs elektro auto nenobrauc 200Kkm visas baterijas dzīves laikā – tu esi prasti piecūkojis apkārtni, ne vairāk ne mazāk, un ekoloģijai nessi palīdzējis ne par gramu !
Es te nesaku nepērciet elektro auto, es saku, ka ja jums der elektro mazo nobraukumu dēļ, varbūt vajag padomāt un izdarīt vēl labāk – braucat tos mazos attālumus ar velo !!! Jo šobrīd bieži vien atsakoties no tiem “mazo attālumu auto” principā – katrs individuāli ekoloģijai izdarītu daudz vairāk.
khm,khm, jūs kaut kā aizmirstat pierēķināt elektro enerģijas ražošanas radītos izmešus tiem nelaimīgajiem elektro auto.
Austrālijā tādā pus-zinātniskā pētījumā bija rēķinājuši, ka reālos braukšanas apstākļos vidējais austrāļu auto izsviež 355 g/km CO2-ekvivalenta un elektro auto 213 g/km CO2 ekvivalenta.
Kāpēc tā – te būs enerģijas ražošanas dati – 66+% enerģijas iegūst no akmeņoglēm, pie mums un Vācijā aina ļoti līdzīga, tikai auto caurmērā ar daudz mazāku izmešu apjomu:
https://www.energy.gov.au/sites/default/files/australian_energy_statistics_2019_energy_update_report_september.pdf
Tākā jebkurš ieksdedzes auto kura izmeši ( pēc jaunākās metodoloģijas) ir līdz 250 g/km – būs ekoloģiskāki par jebkuru elektro auto, kurš visa dzīves ciklā noripos mazāk par 300K km līdz baterijas maiņai, ja gadījumā tā kaste tiek pārstrādāta vair izmesta ar mazāku nobraukumu – veči – jūs prasti sakot esat piedirsuši apkārtni vairāk, kā 2 litru benzīna auto. Pie kam ja daudzviet TEC neatrodas pilsētās, tad Rīgā abi lielākie TEC pat nav īsti aiz pilsētas robežas !!! Tā kā tā ekoloģijas daļa par ko jūs fanojat ir iedomāta, nevis īsta !!!
Atvaino, bet pie mums Latvijā nav līdzīgi. Mūsu TECi ir jauni un par katru saražoto kWh atbild ar 200 g CO2. Vidējais elektroauto patērē ~0.16 kWh/km, t.i., 32 CO2 g/km. Pēdējos gados HESi atbild par ~45% no LV. Pieņemsim, ka pārējie 55% nāk no TECiem, tad sanāk, ka uz 1 km LV elektroauto ir 17.6 CO2 g.
Pie mums akmeņogles neizmanto.
Ja jau rēķini elektrības ražošanas izmešus, kāpēc nerēķini degvielas ražošanas izmešus? Cik piesārņo pumpēšana jūras vidū? Kuģis, kas brauc uz urbumu? Attīrīšanas process? Pārvadāšana no A uz Z?
Pat, ja būtu 1:1 (tā nav), ko Tu izvēlētos – lai izplūdes gāzes ir pie Tava bērna deguna vai tālāk prom? Ko vieglāk kontrolēt – miljons mazus izpūtējus vai 2 lielus skursteņus?
Un tu gribi teikt ka gāze nenāk tieši tādu pašu ceļu kā citi naftas izstrādājumi ?
Tiešām ? Un gāzes iegūšanai ( tikai iegūšanai) ir siltumnīcas gāzu izmeši līdz pat 9% dēļ noplūdēm (ASV Department of Energy pētījums par ASV).
Par izvēli – es izvēlos sev nemelot – ja reiz jebkurš auto rada izmešus, tad tas rada izmešus, tava elektro auto baterija (konkrēti kaut kur bija Nissan Leaf 34kW minēts) pret vācu lielu benzína kapsētu kļūst ekoloģijai neitrāls ne ātrāk par 2 gadiem pie vienāda nobraukuma !
Tātad ir jābrauc vairāk ar velo, nevis jāiestāsta ka elektro auto ir panaceja ! Un tad tālākos gabalos ar dīzeli.
Pie kam tie tavi aprēķini labi ja atbilst nevis reāliem pateriņiem, bet aprēķinātiem patēriņiem, ja tev ir kāds Nissan Leaf – iedod – pastāstīšu kā tas salīdzinās ar manu Honda CR-V 1.6 dīzeli.
P.S. zinu izejmateriālu tavam apgalvojumam.
Un lai nebūtu tā ka tipa tukšu muldu – te būs Eiropas pētījums (netīšām trāpījās pa rokai meklējot infrastruktūras un dabasgāzes piegādes ceļus ES):
https://www.gie.eu/index.php/gie-publications/methane-emission-report-2019
P.S. Tajā saitā var atrast arī visus LNG transporta ceļus, un ja gribas var salīdzināt ar naftas un dīzeļa ceļu (tie gan nav šajā vietnē) !
Un vēl vai tik par tiem 200g/kWh neesi smagi samelojies, nekur nevienā zinātniskā pētijumā neredzu tādus skaitļus. Pat ar ogļekļa dioksīda uzglabāšanas tehnloģijām nav šāds cipars.
Minimālais ar ko jārēķinās ir 420 g/kWh. Un ja kāds man mēģinās iestāstīt ka CO2 pumpēšana iežos ir laba tehnoloģija – tad es gribu lai tas “ēzelis” iet un ilglaicīgi padzīvo tiešā tuvumā šādai glabāšanas vietai – gribu redzēt cik ātri atstieps kājas vai notīsies !
Vēl aprēķinos aizmirsi ielikt elektro eneŗģijas pārvades zudumus utml. Tā kā droši šos aprēķinātos skaitļus reizini ar 3 ja gribi puslīdz reālistisku izmešu apjomu šobrīd esošiem elektro auto un tādam elektro rāžošans stilam kā šobrīd !
Pieņemsim, ka Tev taisnība par 420 g. Tātad 420 * 0.16 * 0.55 = 37 g/km. Bet labāk apaļosim krietni uz augšu – 600 g, kas pārvēršas par 52.8 g/km. Tavā avotā ir rakstīts “a combined cycle gas turbine emits 350 grammes of CO2 per kilowatt hour”. Kur tu velc to deķi?
Tu esi vienīgais, kas runā par CO2 pumpēšanu iežos.
Tīkla zudumi pēdējos 20 gados ir 5% robežās. Vari paskatīties Centrālās Statistikas lapā. Bet, Tev tiesa, tos es esmu aizmirsis pievienot saviem aprēķiniem. Zinu, ka Latvenergo ātrās uzlādes stacijas ir ar max 5% zudumiem, rupji rēķinot 10% zudumi, lādējot šajās stacijās. Sanāk 41 (58, ja otrais scenārijs) g/km. Mājas uzlādes iekārtas (tādas, kas mētājas bagāžniekā) ir ar lielākiem zudumiem. Ja nemaldos, tur bija runa par 15% zudumiem, bet iespējams vairāk. Pieņemsim, ka 30% zudumi. Sanāk 48 (68) g/km. Tas ir pie esošās tīkla situācijas. Nemaz nerunājot par to, ka tīkls paliek tīrāks.
Kaut kā arī aizmirsti klaigāties par to, ka elektrību var arī mājās ražot tīrā ceļā.
Es te netaisos Tevi pārliecināt par pretējo, jo ir acīmredzams, ka tavs prāts ir vienvirziena un to neizmainīt, bet, lai citi, kas šo lasīs, redz, ka ar visu drastisko zākāšanu, elektroauto ir labāks.
Pirms atsaucies uz vācu pētījumiem, paskaties avotus un salīdzini faktus. Nereti (ne visi) tie ir finansēti no naftas lobijistiem un sagroza faktus ar “cherrypicking” metodi.
Man liekas, ka Leaf (man personīgi nepieder, bet cilvēki runā, ka) normāls patēriņš ir 0.17 kWh/km un uz sitienu neatceros jaunā Leaf e+ faktisko patēriņu, bet tas noteikti bija zem 0.20 kWh/km. Tad pārrēķini visu pats.
Nu, nu cik lielu apjomu izmešu CO2 ekvivalentā izraisa elektro auto baterijas ražošana – pieliec ka šos ciparus klāt, un tad arī ŗēķini cik ilgā laikā (precīzāk pēc cik liela nobraukuma) elektro auto paliek videi draudzīgs. Es gan vēl neesmu redzējis ka reāli tās baterijas tiek utilizētas pēc efektīvā darbības laika elektro auto – tas ir vēl viens liels nezināmais.
Un kas ir pats “jautrākais” – cik ilgā laikā vidējais Nissan Leaf ( kurš nav taksometrs) spēj nobraukt šo kilometro apjomu lai kļūtu videi neitrāls, un ka tika nav tā ka pie nobraukuma zem 10Kkm gadā – to savu Nissan Leaf tā arī neesi spējīgs dabūt zaļu, jo pēc gadiem 8 tā baterija ir jāmaina ( nu te gan es laikam drusku pārspīlēju – tā itkā neavajdzētu būt, bet ceru doma ir saprotama uz ko es tēmēju).
Un jo lielāki baterijas kilowati – jo dranķīgāks ir tās ražošanas CO2 nospiedums + kas vēl paliek aiz kadra – kas notiek ar jaunajām baterijām kuras kvalitātes pārbaudes ietvaros tiek izmestas ( nē ne tās ko var lietot cita tipa iekārtās, bet tās kurām ir atrasti iekšā svešķermeņi un tās ir bīstamas jebkādam pielietojumam).
Pasaki man, kā Tev liekas, cik liels piesārņojums ir no šī ražošanas procesa?
Tā kā acīmredzot mēgini sev iestāstīt ka es esmu “ieciklējies benzīngalva”, tad ņem un pats saliec kopā no orģināliem avotiem, vai no apkopojumam, kuros ir atsauces uz orģināliem ( un neaizmirsti uzrakstīt, cik un ar paskaidrojumu kāpēc pats tā domā)
https://theicct.org/sites/default/files/publications/EV-life-cycle-GHG_ICCT-Briefing_09022018_vF.pdf
Un šeit (raksts zviedru valodā, bet zem tā ir paša pētījuma links ar orģinālu angliski)
https://www.ivl.se/toppmeny/pressrum/pressmeddelanden/pressmeddelande—arkiv/2017-05-29-ny-rapport-belyser-klimatpaverkan-fran-produktionen-av-elbilsbatterier.html
Vai sarakstu nepieciešms papildināt? Vai joprojām uzskati mani par benžina duraku ? – Gaidīšu atbildi, bet tikai pēc tam kad būsi iepazinies vismaz ar augstāk minētajiem materiāliem.
Kas nepatika manā atbi;ldē ka tā pazuda, jeb tomēr būs kāds jēdzīgs turpinājums raksta veidā?
Te būs vēl info ja vēlies uztaisīt sakaŗīgu rakstu ( Beļģija ir labs eko-piemērs, tikai auto gan tā praktiski neražo, tādēļ teikt ka viņiem bateriju ražošanas izmeši ir mazāki ir aŗi drusku faktu sagrozīšana).
https://eufactcheck.eu/factcheck/mostly-false-electric-cars-generate-higher-emissions-than-diesel-cars/
Te vēl info ar linkiem uz avotiem, tajā skaitā no vienas melīgas kompānijas :
https://autovistagroup.com/news-and-insights/conflicting-reports-carbon-footprint-evs
tev tak zombēta zapte gavā. Kur tu sarāvis visus tos murgus ko rakstīji? Domā kritiski līdzi informācijai ko uztver. Nesalīdzini nesalīdzināmās lietas, ka CO2 daudzumu izpūtēja galā dīzelim ar CO2 daudzumu elektrības saražošanas un transportēšanas procesā. Ja dzīzelim salikt visus šos ciparus klāt…, pat neesmu redzējis kādu mēģinam aprēķināt. Kāds H2? Kur ir infrastruktūra un auto? Industrija jau atmetusi ar roku H2. Visus tavus sagrozītos faktus pat grūti atcerēties un domāju nevienam tos melus nevajag. Un tas ir tikai CO2, kur paliek slāpekļa oksīdi ar dīzeļgeitu? kur ir cieto daļiņu nelabvēlīgā ietekme uz veselību?
Tiešām domā ka man nav tā kritiskā domāšana. Ja pats paskatītos tajos rakstos kas ir elektro-hype atbalstoši un saliktu kopā 1+1 saprastu kas tur lien ārā pat neskatoties uz pētijumiem kuriem ir daudz lielāka ticamība. Bet ne par to runa – gribat ticēt muļķīb droši, tikai nestāstat tās apkārt kā tādu ticības mācību.
Kāds sakars ar dīzeļgeitu, ja vien nemēģini vilkt paralēles ar to ko par elektro auto arī tiek melots daudz un dikti. Neviena no metodoloģijām neuzrāda patiesus nobraukumus, patēriņus utt. Tātad atliek tikai izvēlēties cik lieliem meliem ticēt.
Kura industrija atmetusi ar roku H2, kravas transports, Toyota, vai tie kuri nekad ne centa nav tajā investējuši.
Un tiešām domā ka TEC izmešiem nav blakus uzmešu bez CO2, dzīvē nav tādas tehnoloģijas kā esat te iedomājušies savā ticīgo pulciņā, u n neko jau ārpus savas populārās literatūras aka bībeles jau nelasīsit. Neiespringstat pāris dienas un man tās jūsu muļķības apniks, aiziešu pie interesantākiem sarunu biedriem.
Būtībā pareizāk šim topam būtu jāsaucas gada auto 2019, jo 2020. gadā būs pavisam citas mašīnas. Šis tops vienmēr ir bijis novecojis, tāpēc reti kurš pievērš tam uzmanību, jo apskatē tiek izliktas mašīnas, kas jau gadu bijušas lietošanā.
Taisnība, pareizāk būtu saukt 2019!
Par to topu runājot, vai ir alternatīvas Latvijā?
Alternatīvas nav, bet vairāk tas ir tusiņš, kur satiekās, parunājās par vecām mašīnām, tāpēc daudzi tur nemaz nepiedalās. Jo pārējie ir jau gadu priekšā. Kaut vai Youtube.
Nu, nu iekšdedzes dzinēji komplektā ar turbīnām ir aizgājuši krietnus pāris soļus uz priekšu, kamēr elektro vēl tikai bakstās kurā virzienā labāk doties ar bateriju attīstību – superkondensatori – vairs ne, Litija Joni – labākais kas šobrīd ir, bet bēda tāda ka auto vajag daudz augstas kvalitātes bateriju, un liela daļa nederīgu bateriju jāizmet (daļa gan ir lietojama citur).
Un elektro motors – vispār apstājies attīstībā, itkā uzskats ka Tesla ir visprogresīvākais, bet tas ar jau kādu bŗīdi ir nemainīgs. Principā tehnoļogija elektromotoriem nav mainījusies kādus gadus 100, tikai materiālzinātnes attīstības pēc ir bijis kāds progress – ne vairāk ne mazāk.
Elektromotors ir nosacīti apstājies attīstībā, jo tas jau kopš 19. gadsimta ir ar ļoti augstu efektivitāti. Tam ir 95% efektivitāte un baumo, ka Tesla panākuši 97%. Agrāk šāda efektivitāte tika panākta pie optimāliem apstākļiem, bet tagad attīsta, lai tāda būtu pēc iespējas plašākā diapazonā.
Tikmēr turbīnas ir cik efektīvas? 40%? Un arī tikai pie optimāliem apstākļiem.
Ja Tu nezini, kurā virzienā attīstās baterijas, tad varbūt vispirms pajautā nevis kliedz skaļi to, ko zem akmens esi sadzirdējis. Pirms lien atpakaļ zem sava akmens pateikšu, ka šobrīd lielas cerības ir uz sodas un cietvielu baterijām, bet pirms mēneša Tesla publicēja pētījumu, kā ražot litija jona baterijas, lai tās pēc 1’600’000 km zaudētu mazāk kā 10% no oriģinālās kapacitātes.
es vairāk kā labi zinu kur attīstās baterijas – tās šobrīd nekur neattīstās – dažādas kompānijas liek likmes uz dažādām tehnoloģijām, un ir pamatotas aizdomas ka ja tas tā turpināsies tad H2 darbināmi auto vinnēs vienos vārtos ! Respektīvi nevien no bateriju tehnoloģijām šobrīd nav “market ready”, daļai no tām vēl ir parādījušās šobrīd nenovēršamas problēmas masu ražošanai. Bet tu jau tāpat zinātniskus rakstus nelasi kāda man jēga tev stāstīt – tik arī ir kā izlases kārtībā smukākos ziņu virsrakstus atstiep uz savu lapu. Tā nav īsta ekoloģija – tā ir izlikšanās -tādi pati kā ka mest savus atkritumus tūlīt aiz pilsētas robežas ir baigi OK ( respektīvi ja izmešus izstiepjam kaut kur dziļāk laukos tas ir OK).
P.S. es neteicu ka H2 ir ekoloģijai labāki – tiem ir tieši tās pašas problēmas kas elektro + tas ka uzpildes stacijas vēl pavisam citas vajadzīgas!
Par to 1’600’000 – neazimirsti ielikt linku, jo nav nevienas baterijas kas šādu testu būtu izturējusi pat laboratorijas testos, nerunāsim nemaz par mainīgas vides apstākļiem. Tā pie kam ir visu nelaimju, nelaime visām Litija Jonu baterijām, un tās šobr’di ir vienīgās perspektīvās.
Ak jā aizmirsu piebilst – Tesla un tās “garīgais” līderis (E. Musks) galīgi nav tā kompānija kuras vārdam es kaut kādā mērā uzticētos – viens vienīgs bullshits un mārketings, jo ir gŗuti sūdīgi nostrādātu auto pārdot kā premium preci, tas nekas ka 2 lietas tur ir labākās industrijā ( motors un baterijas), jo viss pārējais pat ne pie KIA – neizturētu kvalitātes pārbaudi.
Tesla mārketingam tērē precīzi nulli, auto tiek izpirkti cik spēj saražot. Drošākais auto pēc vairākiem testiem. Grūti pārdot? Es teiktu grūti nopirkt! Komplektēšanas kvalitāte neesot vislabākā, bet izskatās ka tas netraucē būt tirgus līderim ar atrāvienu uz kādiem pieciem gadiem.
Neviens no minētajiem apgalvojumiem par Tesla nav patiess. Nav nekāda atrāviena, ja vien nerunā par niecīgu Tesla elektro motoru priekšrocību. Visi citi nosacīti “atpaliek”, jo tirgus nebalso par elektro, tie top tikai lai statistikā ražotāji izskatitis labāk. Paies tie 5 gadi un redzēsi pats kā tas uzskatīsies, būs labi ja Tesla izdzīvos.
apgalvojums par bateriju neattīsību ir smieklīgs, enerģijas blīvums pret svaru katru gadu strauji aug, pašizmaksa visu laiku krīt!
Skaties uz to kā gribi, arī kompju procesoru jauda aug līdzīgi, tikai Intel nupat ir pakāsis visas savas priekšrocības darot līdzīgi kā dara bateriju kapacitātes uzlabotāji. Tā nav attīstība, tā ir stagnācija.
Ak, jā tas straujais kapacitātes kāpums gan ir tikai 5-8% gadā, tikai šobrīd nevienam vēl nav baterijas kas izdarīs nākamo lēcienu. Un izmaiņu pēc būtības nav pēdējos 5 gados.
Būtībā diskusijas ir jau veltīgas. Tas ir jau izlemts. Pat valdības līmeņos ES. Visi braukās elektriskajās mašīnās. Nafta pēc kāda laika beigsies. Gāze tiks izmantota citam vajadzībām. Ja kādam ļoti patīk dīzeļi, varētu aizbraukt padzīvot kādā lielpilsetā ar smogu. Jo ātrāk pāriesim uz citiem enerģijas avotiem, jo labāk.
Tas ir drusku žēl un drusku dumji, aŗi veids kā ir domāts uzlikt piesārņojuma nodokli ir absolūti stulbs, nē precizēšu – tāds kurš neveicinās reālu izmešu samazinājumu to rašanās punktā !!!
Tas nozīmē cienīti elektro mīļi ka uz jums, tieši uz jums gulsies atbildība par reālās situācijas uzlabojumu – respektīvi ja nopērkat elektro auto – tad tādu kas atbilst jūsu nobraukumam + tā lai tas kļūtu “zaļš” jūsu lietošanas laikā, ja tā nebūs tad jūs visus vajadzētu iemest tajos TEC skursteņos – kurus jūs palīdzat kūpināt !
Latvijā un smogs – zāli pīpē (???)- jebkas kas nav dūmi nav skaitāms pei smoga, un Rīgas lielākā problēma ir dažāda imzēra PM, gan no auto, gan no smiltīm, gan no akmeņoglēm, gan malkas utt. Vienīgais novērojamais smogs ir tad ja lielāks bars ākstu vienā istabā zāli uzpīpē, tad lokāla mēroga smogs var būt pat ļoti pamatīgs, un vēl piedevām kāds savā stulbumā no tā visa var atmest pekas !
Elektroauto ir tehnoloģija, kura vēl attīstās un ir liels potenciāls, pat tevis pieminētie bateriju attīstības skaitļi 5-8% gadā (nezinu vai taisnība un kā to rēķina, bet BMW un Leaf baterijas tajos pašos korpusos no 15. – 19. gadu ir ar divtiktilpumu, nevis 20% pieaugumu). Un elektroenerģijai ir potenciāls kļūt zaļākai, kas arī strauji notiek visā pasaulē. Dīzeļiem un naftai vairs progresa iespējas nav, un nav potenciāla panākt tos ne CO2 neitrālus, ne atjaunojamus, ne slāpekļaoksīdu netrālus, ne cieto daļiņu neitrālus. Un jā, šī diskusija ir tukša, pasaule kursu ir nospraudusi, un iekšdedzes dzinējs nomirs jau ekonomisku apsvērumu dēļ ātrāk nekā ekoloģisko ierobežojumu vajāti.
p.s. ja kāds redz kaut kur mētājamies lietotas elektroauto baterijas, dodiet ziņu, labrāt savākšu (un ne tikai es), mājas elektroenerģijas uzkrāšanai. Realitātē lietoto bateriju tirgus pat vēl nepastāv, jo tās baterijas maitas nenolietojas tik ātri.
1)Par 5-8% tagad nebūs pie rokas atsauces, trāpīsies iemetīšu linkus. 2) Par to divtiktilpumu – tā nav gluži taisnība, pēc būtības baterijās nekas nemainījās, tikai iemācijās tās baterijas pareizāk lietot un lādēt. Domāju tev nebūs jaunums, ka nevis baterija ir “ilgmūžīga” ( nu labi nav tas īsti piemērots apzīmējums), bet gan tajā patiesībā ir daudz vairāk elementu nekā tiek norādīts, jo viena daļa tur atrodošās enerģijas tev nemaz nekad nav pieejama, lai tu nenokautu bateriju un tā strādātu ar maksimālo efektivitāti. 3) Elektroenerģijai kļūt zaļākai proatms ir potenciāls, bet tas tā nenotiks pietiekami ātri, elektro auto varētu palīdzēt ( izlīdzinot diennakts tīkla patēriņu, līdz ar ko ceļot lielo gāzes vai ogļu staciju efektivitāti), bet diemžēl elektro auto pagaidām nav labs pārvietošanās līdzeklis katram cilvēkam – tas der labi pārdomātos gadījumos, bet galīgi ne visiem ! 4) dīzelim un naftai ir progresa iespēju vairāk kā vajag ( tikai neviens nav tik stulbs lai mestos katru kvartālu izlaist arvien jaunākus un tīrākus dzinējus, jo to izstrāde maksā nežēļīgu naudu, līdz ar ko var pa lielam teikt – mēs dabūnam to kas ir pietiekami lēts, lai laistu tautās !!!), tikai protams to dedzināšanai vienmēr būs izmeši, lai cik potenciāli mazi arī tie varētu būt. 5) Iekšdedzes dzinējs nekur nenomirs gadus 20 vismaz, neatkarīgi no politiķu iegribām – bez dīzeļa, benzīna vai gāzes viss pasaules bizness apstāsies kā iemiets. Un tajā bŗīdi pilnīgi visiem būs pie pakaļas visas ekoloģijas iniciatīvas, lai cik labi pārdomātas arī tās nebūtu. 6) paskaties youtube par defektīvām baterijām, kontrolieriem utml. – būs saprotamāka aina kas un kā. Tas ir prkatiski tāpat kā ar LED spuldzēm – to derīgais efektīvais lietošansa laiks ir 20+ gadi, un aŗi pēc tam tās… Lasīt vairāk »
Te vēl kungi izglītībai par H2, un kāpēc arī es domāju ka tieši tas un nevis elektrība ir nākotnes “degviela”.
https://www.iea.org/topics/hydrogen/whyhydrogen/
Šobrīd vienīgais zināmais veids, kā iegūt H2 bez izmešiem, ir elektrolīzes procesā. Lai iegūtu 1 enerģijas vienību H2, ir nepieciešamas 4 vienības elektroenerģijas. 25% efektivitāte.
Lai iegūtu 1 vienību elektroenerģijas, ko lietot elektromotoram, no H2, vajag 2 enerģijas vienības H2. 50% efektivitāte.
Kopā 12.5% efektivitāte.
Kāpēc neizmantot uzreiz to elektroenerģiju?
Atbilde: ja elektro auto sasniedzot kaut kādu kristiko masu tiek nelaikā pieslēgti tīklam, tie rada daudz problēmu – ja elektrības pieprasījuma pīķa laikā – tīklā var nebūt jaudas utt. Visu tipu ģeneratoriem ir kaut kāds optimālais darbības diapzons- jauda, ja tu strādā ar pārāk mazu jaudu – efektivitāte krītas – ar paŗāk lielu domāju (bet nezinu) ka tas pats + risks iekārtu nobeigt.
Ūdeņraža ražošana rada iespēju sabalansēt patēriņu un saŗažotō jēdzīgi uzglabāt un ja vajag arī transportēt “manuāli”.
Esmu ar Latvenergo par to runājis – viņi tanī nesaredz problēmu. Ir divi aspekti, ko Tu iespējams nezini. 1) Noslodzi var regulēt gan pie patērētāja, gan pie piegādātāja, gan starpposmā 2) Elektroauto spēj dot atpakaļ enerģiju.
Vēl ir 3) Paradumu maiņa. 95% nebūs svarīgi, vai mašīna lādējās no 20:00 līdz 2:00 vai no 1:00 līdz 7:00. Šeit to var regulēt lokālā ierīce, automašīna vai kaut kādā vēl citā veidā.
To es zinu ( Japānas gadījumā pētīts kā nodrošināt tīkla efektivitātes celšanu, un bija pat runa ka izmantojot elektro auto glabāto enerģiju varētu izlīdzināt strāvas pieprasījuma pīķus un potenciāli atteikties no kodolstacijām).
Un kaut kur tev piekrītu, bet problēma ir pāris lietās:
1) ir liela varbūtība ka gribēsi lādēties tad kad vienkāŗši gribēsi to darīt, nevis tad kad eneŗģijas kompānijai ir problēmas – līdz ar ko viņi būs spiesti investēte vairāk un izmantot neefektīvāk savus resursus
2) Lai elektro auto izmantotu patēriņa izlīdzināšanai – ir jābūt noteiktai kritiskkajai masai kas gatava šādi sadarboties – tad jā tad tas būs efketīvāk kā H2.
Domāju ka spēj iedomāties cik tas ir realistiski.
piedāvāju diskusiju pārcelt uz forumu, jo savādāk šie ir komentāri pie pie raksta par gada auto, pilnīgi netēmā.
Lai iet! Un plz, ja nepiekrītat man – nevajag, bliežat ar savu pieredzi vai pētījumu atsaucēm, tikai tā būsim tuvāk dzīves kvalitātes un ekoloģijas uzlabojumiem.
Ak jā tēmu tad uzcepat, vai ja jau eksistē – izceļat āra, labāk par mani zinat kas te noticies agrāk.
Būtībā, cik lasīju, tad ar dīzeļiem braukās vēl nevis 20, bet 30 gadus. Līdz aptuveni 50.gadam. Naftas it kā pašlaik pietiek 40 gadiem. Bet cilvēku skaits drīz būs jau 12 miljardi, pašlaik jau 8 miljardi, tā kā rezerves tiks iztukšotas daudz ātrāk. Arī pasaulē domā globāli, ne jau vietējā mērogā, tāpēc pāriet uz jaunu enerģijas veidu, arī rēķinās, ka būs zināms pārējās periods. Ap 50. Gadu gan viss apstātos, ja nebūtu pārgājuši uz citu enerģijas veidu. Šeit jāņem arī ekoloģiskais faktors un co2 līmenis. Par ko uztraucas pat NASA.