500 km ceļojums ar Citroen C-Zero elektroauto

Sabiedrībā pastāv uzskats, ka ar elektroauto, kas iespēj mazāk kā 100 km ar uzlādi, nekur nevar aizbraukt. Mēs ar savu pilsētas elektromobili devāmies no Rīgas uz Daugavpili un atpakaļ vienā dienā.

Rudens vidus, vēl pēdējās dienas, kad ir kaut cik silts pa dienu. Ir vajadzība aizbraukt uz Daugavpili. Man sen jau (kopš 2018. g. vidus, kad CSDD atklāja 70 uzlādes stacijas pa visu Latviju) gribās izmēģināt garāku braucienu ar savu Citroen 2012. g. C-Zero, kas ar pilnu uzlādi labos laikapstākļos spēj veikt 100 km. Visi trīs lecam iekšā mūsu elektromobilī un dodamies.

Iepriekšējā dienā gan paskatos kartē, kur jālādējas. Pēc 5 minūšu izpētes esmu apmierināts ar situāciju, jo no Rīgas līdz Daugavpilij ir pieejamas 8 ātrās uzlādes stacijas. Tā kā plānoju lādēties katrā otrajā uzlādes stacijā, vienīgā aizķeršanās varētu būt pēc Jēkabpils, lai tiktu līdz Nīcgalei.

Ja Kristaps no Kursors.lv nebūtu veicis 1’000 km ceļojumu ar jauno e-up!, [mana pieredze ar jauno Volkswagen e-up!], es diez vai būtu saņēmies izveidot šo rakstu un samontēt video pēc pusgada ilgas šī procesa ignorēšanas. Paldies, Kristap!

Nianses

Konkrētais Citroen C-Zero ir ražots 2012. gadā un ar mani tas ir kopš 2017. gada sākuma. Pietiekami ilgi, lai zinātu par tā autonomiju, kas ir 80-100 km, un uzlādes īpašībām. Zinu to, ka, ja akumulatora temperatūra ir gana silta, tad līdz 60% lādēsies gana ātri. Tas ir svarīgi, jo e-mobi tīklā maksa tiek piestādīta par pavadīto laiku nevis patērētajām kWh kā tas ir Elektrum tīklā.

Dēļ uzlādes un izmaksu īpatnībām es izdomāju, ka jālādējas ik pēc 50-60 km, lai būtu kaut cik optimāli. Katra uzlāde būtu ~15 minūtes. Izbraucot no Rīgas, būtu nepieciešamas 3 uzlādes pieturas, lai sasniegtu Daugavpili. Tik pat, lai nonāktu atpakaļ. Un viena pašā Daugavpilī.

Dodamies!

Plāns ir turpceļā lādēties Lēdmanē (65 km no sākuma), Koknesē (+30 km), Līvānos (+68 km) un tad Daugavpilī (+62 km). Pēc Google Maps spriežot, ceļā (230 km) būs jāpavada 3 h 10 min + 1 h uzlādei. Pārmaiņu pēc atpakaļceļā lādētos Nīcgalē (36 km no Daugavpils), Jēkabpilī (+56 km), Aizkrauklē (+50 km) un Ogrē (+55 km). Tad mājās (+40 km) nonāktu ar kādu 20 km rezervi. 239 km ceļu Google Maps prognozē, ka veiktu 3h 24 min + 1 h uzlādei. Kopā 469 km, kas prasītu aptuveni 8.5 h.

Vēl nenobraukuši 10 km, maršruta plāns tika mainīts. Mūsu ceļojuma mērķis ir aizbraukt uz Daugavpili, lai izbaudītu gājēju ielu. Atcerējāmies, ka Ogrē arī ir gājēju iela. Ņemot vērā, ka Ogrē uzlāde ir pieejama bez maksas, tad, kamēr apskatījām gājēju ielu, auto tika uzlikts lādēties. 40 km nobraukti, automašīnai vēl ir 60%, bet jau pirmā uzlāde. Tas arī izmainīja visu maršrutu.

Pēc Ogres devāmies uz Koknesi (97 km nobraukti). Kad uzlāde bija beigusies, devāmies apskatīt Kokneses pilsdrupas. Cik nu tās var apskatīt no krasta. Man nedaudz piere savilkās, kad sapratu, ka tas baigi iesitīs pa mūsu pieejamo laiku Daugavpilī, jo plāns ir vēl tajā pašā dienā būt mājās (nākamajā dienā uz darbu).

Nonākot Jēkabpilī (146 km), sapratu, ka šī vieta liekas ļoti redzēta. Nekad tur nebiju lādējies, bet vieta likās ļoti pazīstama. Atcerējos, ka tas pats Kristaps no Kursors.lv tajā vietā bija lādējies, kad ar VW e-Golf devās uz Rēzekni. Nīcgalē (204) km viena fiksā uzlāde, lai nonāktu Daugavpilī.

Daugavpilī mani sagaida pārsteigums. Tur pretim Tesla Model X. Es, jau Nīcgalē esot, redzēju, ka stacija ir aizņemta, bet likās, ka līdz brīdim, kad es nonākšu tur, tā jau būs brīva. Nolēmām, ka vispirms apskatīsim Daugavpils gājēju ielu un tad atpakaļceļā lādēsim.

Daugavpilī (un arī citās Latvijas pilsētās) noderētu kāda lēnā vai pusātrā uzlādes stacija, lai pilsētas apmeklētāji var izbaudīt pilsētu un uzlādēt savu auto. To cenas nav nemaz tik lielas un nepieciešama vien stāvvieta, kurai ir elektrības pieslēgums. Uzlādēts.lv veikalā lētākā šobrīd maksā 541 € ar PVN.

Rīga saņemies

Mūsu ceļojuma galvenais mērķis bija apskatīt Daugavpils gājēju ielu, kas ved no centrālās stacijas līdz pilsētas centram. Teikšu godīgi, man bija ļoti patīkami tur atrasties. Bija sajūta, ka esmu kaut kur ārzemēs. Cilvēku bija vairāk kā es gaidīju un likās, ka vietējiem uzņēmumiem tas nāk ļoti par labu. Pusdienlaikā visi restorāni bija pārpildīti, knapi atradām sev vietu.

Saprotot gājēju ielas burvību un priekšrocības, piemēram, ļaut bērnam ar līdzsvara riteni brīvi laist visā ielas platumā, nesaprotu, kāpēc Rīgā tādas nav. Reiz bija runas par Tērbatas un Kr. Barona ielu atdošanu gājējiem un tagad ir pilotprojekti, kas ik pa laikam uz nepilnu dienu padara kādu ielu par gājēju ielu. Bet nekas nopietns Latvijas galvaspilsētā netiek plānots. Žēl. Viens no iemesliem, kāpēc vairs nedzīvoju centrā, ir tas, ka nav kur droši pastaigāties ar bērnu. Kā arī nemitīgais gaisa, skaņu un gaismas piesārņojums.

Vairāk par gājēju ielu burvību var izlasīt Pilsēta cilvēkiem mājaslapā.

Rapidgate

Pēc Daugavpils centra apskatīšanas un pirms Daugavpils cietokšņa apskatīšanas, uzlādējāmies Daugavpils uzlādes stacijā (246 km nobraukti kopš rīta). Tā kā tolaik bija rudens, pēc cietokšņa apmeklējuma ātri vien kļuva tumšs un auksts.

Pāris rindkopas augstāk aprakstīju savu uzlādes maršruta plānu. Tas mainījās arī atpakaļceļā. Tupinājām ar Līvāniem (311 km), kur arī ieturējām vakariņas. Kamēr ēdām, auto lādējās, tāpēc šajā reizē uzlādējām to līdz teju 80%. Pieejot pie mašīnas, pamanīju, ka tā pilnā sparā dzesē baterijas. Parasti dzesēšana beidzas pie 60% robežas, ja vispār notiek. Ātri aprēķinot uzlādes statistiku (9.9 kWh 25 min laikā = 23.8 kW), man neradās aizdomas, ka uzlāde tiktu ierobežota.

Ceļojums turpinājās uz Koknesi (378 km). Šoreiz gan manīju, ka kaut kas nav kārtībā. Ja iepriekš es to neievēroju, jo nebiju klāt uzlādes procesā (šim auto nav telefona aplikācijas, lai novērtētu visu attālināti), tad šoreiz pamanīju, ka automašīna, lai saudzētu baterijas, sāk agresīvāk ierobežot uzlādes jaudu. Ar visu to, ka šis auto atšķirībā no Nissan Leaf ir aprīkots ar aktīvo gaisa dzesēšanu.

Pēc Kokneses piestājām Ogrē (440 km) un tad jau uz mājām. Kopā tika veikti 480 km un atlikušos 20 km līdz 500 km robežai nobraucu nākamajā dienā uz/no darba. Atvainojos par maldīgo virsrakstu.

Kopsavilkums

Lai nokļūtu līdz Daugavpilij bija 4 uzlādes, no kurām 1 bija neplānota un, ļoti iespējams, varēja arī nebūt. Kā būtu, ja būtu, tagad nezinu teikt, bet uz Rēzekni gribu aizbraukt un pabraukāties kādā no elektriskajiem autobusiem. Atpakaļceļā arī bija nepieciešamas 4 uzlādes, no kurām viena bija pašā Daugavpilī. Ja turpceļš dēļ visiem papildus apskates objektiem prasīja 5 stundas, tad atpakaļceļš vien 4 stundas un 20 minūtes, skaitot no brīža, kad izbraucām no cietokšņa.

Atpakaļceļā noteikti palīdzēja arī tas, ka tika braukts no augstāka punkta uz zemāku. Starp citu, visu ceļu salonā tika uzturēta komfortabla temperatūra. It īpaši atpakaļceļā, jo ārā bija tuvu nullei.

Viss brauciens izmaksāja 16.95 €. Ja brauktu ar vilcienu, tad tas tolaik izmaksātu izmaksātu 6.70 € vienai personai vienā virzienā (bērnam būtu par brīvu) + tramvaja biļetes (0.50 € brauciens/personai), lai aizbrauktu uz cietoksni.

Pajautāju cilvēkam, kas regulāri brauc uz Daugavpili – mammai -, cik laika patiesībā aizņem braukt uz Daugavpili, jo Google domā, ka cilvēks var braukt bez apstājas. Atbilde bija, ka aptuveni 4 stundas vienā virzienā, jo tipiski piestāj pa ceļam uz 30-40 min, lai atpūstos. Tātad uzlādes pauzes, kas kopā bija aptuveni 1 h garas vienā virzienā, nemaz tik ļoti lielu iespaidu neatstāj uz kopējo laiku šajā maršrutā. It īpaši ceļojot ar bērnu, manuprāt, ir labāk piestāt biežāk, bet ar mazākām pauzēm. Varbūt ne ar tik garām pauzēm kā šajā gadījumā, bet man tās netraucēja.