Pasaulē lielākais elektriskais prāmis veicis pirmo reisu
Prāmis ir aprīkots ar 4.3 MWh lielu bateriju paku un šķērsoja ūdeņus starp Sobiju un Finšavu Dānijā. Tas ir spējīgs pārvadāt 30 transportlīdzekļus un 200 pasažierus.
Elektriskais prāmis Ellen no Leclance
Prāmis ir aprīkots ar 4.3 MWh lielu bateriju paku un šķērsoja ūdeņus starp Sobiju un Finšavu Dānijā. Tas ir spējīgs pārvadāt 30 transportlīdzekļus un 200 pasažierus.
Pirms dažām dienām pilnīgi elektriskais prāmis “Ellen” šķērsoja ūdeņus starp Sobiju (Soby) un Finšavu (Fynshav) ostām, kas atrodas Aero (Ærø) un Als salās Dānijas dienvidos.
Kuģi darbina akumulatora sistēma ar jaudu 4.3 megavatstundas, ko piegādāja Šveices enerģijas uzglabāšanas uzņēmums Leclanche, un tas spēj pārvadāt 200 pasažierus un 30 transportlīdzekļus.
Paziņojumā Leclanche sacīja, ka elektroprāmis “Ellen”, kuru tas raksturoja kā pasaulē lielāko pilnībā elektrisko prāmi, ir paredzēts sākt darbu tuvāko nedēļu laikā. Leclanche izpilddirektore Anila Srivastava raksturoja kuģi kā “jauna laikmeta priekšteci komerciālajā jūras nozarē”.
Viņš piebilda, ka viena gada laikā šis prāmis, salīdzinot ar dīzeļa līdzinieku, neizlaidīs 2000 tonnu oglekļa dioksīda, 2,5 tonnu cieto daļiņu un 1,4 tonnu sēra dioksīda lielus izmešus. “Ellen” starp uzlādēm spēj nobraukt līdz 22 jūras jūdzēm (aptuveni 40.7 km).
Elektrisko prāmju attīstība ir svarīga un Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO) gatavojas ieviest jaunus noteikumus attiecībā uz sēra oksīda emisijām, lai novērstu piesārņojumu nozarē. 2020. gada janvārī SJO aizliegs kuģus, kas izmanto degvielu, kuras sēra saturs pārsniedz 0,5%, salīdzinot ar pašreizējo 3,5% līmeni.
Šis projekts pierāda, ka jau šodien fosilā kurināmā piedziņu mēs varam aizstāt ar tīru enerģiju un tādējādi dot ieguldījumu cīņā pret globālo sasilšanu un piesārņojumu mūsu kopējai labklājībai.
Leclanche izpilddirektore Anila Srivastava
Lai gan šobrīd galvenā uzmanība elektrifikācijai ir veltīta vieglajām automašīnām, lielie transportlīdzekļi – kuģi, lidmašīnas, smagie kravu pārvadātāji – tagad ir nonākuši tanī attīstības stadijā, kurā elektroauto bija 2012. gadā. Kuģu scenārijs ir īpašāks par automašīnu ar to, ka tad, kad to dzinējs/motors ir beidzis dzīves laiku, nomaina tikai motoru/dzinēju pret jaunu nevis noraksta visu kuģi. Tādēļ jau drīzumā būs aizvien vairāk ziņojumu par to, ka reiz ar dīzeļdzinēju aprīkots kuģis tagad pārvietosies bez izmešiem, izmantojot elektriskās baterijas, ūdeņradi vai kādu citu risinājumu.
Avots: Leclanche
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Nu, dānija var tādu brīnumu pirkt – centieni salikt daudz vēja turbīnu noveduši pie tā ka tad, kad vējš pūš, elektrības cenas var pat būt ar mīnusa zīmi, jo tīklu kaut kā ir jāstabilizē, un tādos brīžos šādu brīnumu ir vērts lādēt – protams, kad vējš nepūš, tad kūp skursteņi. Ziņas par elektrificētiem atsevišķiem kuģiem noteikti būs, bet uz pasaules kuģniecības joma tas būs niecīgs apjoms; jau šis te eksemplārs uzskatāmi parāda, kāpēc – gaitas rezerve pilnīgi nekāda [noteiktos apstākļos var novest pie sausiem akumulatoriem ceļā, visdrīzāk vētrā], ekonomisks lietošanas pamatojums tikai dažos pasaules punktos, un ja attiecīgs kuģis nogrimst, tad tur visādi interesanti efekti panesīsies un pēc tam kā minimums akumulatori jāmaina, kamēr dīželis ir tikai jāizjauc un jāiztīra. Neviens gargabalu tankeris un konteinerkuģis toč uz elektrību nepāries.