Brīva vieta reklāmai

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunojamajā enerģijā

CCS2 jeb Combo 2 ātrā uzlāde

Pietiks ar “Patiesībā, elektromobiļi ir sliktāki videi” krāmu ziņām

2019. gada 8. maijs

Nesen kārtējo reizi lielāki un mazāki ziņu portāli pārpublicēja ziņu par to, ka “elektromobiļi patiesībā nav videi draudzīgi”. Šoreiz pat sakot, ka dīzeļdzinējs ir labāks. 🤦🤦🤦 Šie pārpublicētāji pat nepacentās pārbaudīt, vai fakti ir patiesi, jo klikšķi bija garantēti. Tas ir nepareizi un tā tas nevar turpināties.

Izpūtējs

Vācijā kāda universitātē “izpētīja”, ka dīzeļdzinēja Mercedes piesārņo mazāk kā Tesla. Protams, Vācijā, kas ir dīzeļdzinēju epicentrs ar visiem auto ražotājiem, kas iekrita #dieselgate skandālā un joprojām turpina tanī krist, šis temats ik pa laikam tiek pacelts.

Zinātnieki uzskata, ka elektroauto Vācijā rada lielāku CO2 daudzumu par dīzeļauto. Aprēķināts, ka elektroauto rada par 11% līdz 28% lielāku CO2 apjomu kilometrā par dīzeļauto.

Kursors.lv

Autori (zinātnieki) salīdzināja Tesla Model 3 ar Mercedes C220d. Pēc viņu aplēsēm Mercedes bija atbildīgs par 141 g CO2/km, bet Tesla starp 156 un 181 g CO2/km. Šie rezultāti iegūti, rēķinot pilnu enerģijas dzīvesciklu – no urbuma līdz izpūtējam vai no raktuves līdz degšanai TEC terminālī. Tika apgalvots, ka pēc garantijas beigām baterijas ir jāmet ārā un jāmaina, un pārspīlēts dīzeļdzinēja mūža ilgums.

Teslas pie Supercharger
Tesla elektromobiļi pie Supercharger. Avots: tesla.com

Šajā pašā pētījumā ļoti tiek lobēts par labu ar dabasgāzi darbināmiem transportlīdzekļiem, lai dotu ceļu ūdeņraža šūnu transportlīdzekļiem, kopā ar videi draudzīgo metānu, kas, tāpat kā pašlādējoši hibrīdi, nepastāv.

Nekoncentrēsimies uz šo dīvaino pārejas tehnoloģiju, jo, ja mēs nepāriesim uz bezizmešu tehnoloģiju tagad, tad mēs būsim pamatīgi izčakarējuši savas veselības un vides, ja jau to neesam izdarījuši. Mīts, ka elektroauto piesārņo vairāk, ir vairākas reizes apgāzts.

Ņemsim par piemēru Union of Concerned Scientists (UCS), kas tobrīd neaktuālo problēmu izpētīja jau 2015. gadā. Viņu secinājums bija, ka līdz ko ar elektroauto sāk braukt, tas kļūst tīrāks.

Liels elektromobilis ar 430 km lielu autonomiju ar savu lielo bateriju ir atbildīgs par aptuveni 6 tonnām emisiju, kas ir par 68% vairāk kā benzīna līdzinieks. Tomēr mūža griezumā elektriskais transportlīdzeklis ir atbildīgs par 53% mazāk emisijām. Citiem vārdiem sakot, papildus emisijas, kas saistītas ar elektrisko transportlīdzekļu ražošanu, strauji izlīdzinās, pateicoties ievērojami mazākajām ekspluatācijas emisijām. Salīdzinot vidēja izmēra elektromobili ar vidēja izmēra benzīna dzinēja mašīnu, braukšanai nepieciešams tikai 7’900 km, lai “atmaksātu”/”kompensētu” papildu SEG emisijas, kas rodas, ražojot elektromobiļus. Nepieciešami 30’600 km ar liela izmēra akumulatora elektromobili, lai nokļūtu vienādā situācijā, salīdzinot ar līdzīgu benzīna automašīnu. Pamatojoties uz tipiskiem šo transportlīdzekļu lietošanas veidiem, pēc aptuveni 6 mēnešu ekspluatācijas vidēja lieluma elektromobilim un 16 mēnešiem lielam elektromobilim tiek panākts līdzsvars.

Union of Concerned Scientists

UCS turpina savā pētījumā atzīmēt, ka akumulatora ražošanas attīstība notiek nepārtraukti, konsekventi samazinot emisijas, kas saistītas ar elektrisko automobiļu ražošanu. To visu ir viegli pierādīt un UCS ir izveidojuši viegli uztveramu video par šo tematu.

Ir zināms, ka Vācijā joprojām aktīvi izmanto akmeņogles, lai ražotu elektrību, bet tas nenozīmē, ka elektrība nāk tikai no šiem TEC. Aizvien lielāku lomu energotīklā spēlē atjaunojamie energoresursi ar saules un vēju parkiem priekšgalā. Cilvēki ir izdomājuši visdažādākos veidus, lai turpinātu uzturēt zaļās elektrības tīklu tad, kad nespīd saule vai nepūš vējš.

Lai gan Vācijā nav viszaļākā enerģijas ieguve pasaulē, mēs varam būt droši, ka Latvijā mums ir salīdzinoši zaļš un moderns elektrotīkls. 45 % no galapatēriņa ražo HES, bet par atlikušo pārsvarā ir atbildīgi modernie Rīgas TEC, kuru izmeši ir 200 g CO2 / 1 kWh. Uzlādēt elektromobili zaļākā veidā var tikai dažās valstīs pasaulē. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā (visaugstākais īpatsvars ir Zviedrijai (53,9 %), bet otrais augstākais – Somijai (39,3 %)).

Pirms teju pusgada Uzlādēts izpētīja, cik tad tīri patiesībā ir elektromobiļi Latvijā, salīdzinot ar iekšdedzes līdziniekiem. Raksts ir garš, bet pēdējā rindkopa apkopo visu, kas jāzina:

Lai gan sākotnēji varētu likties, ka elektromobiļiem ir nepieciešami vairāki gadi, lai kļūtu tīrākiem par to līdziniekiem, ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, tie atsver izmešus, kas radušies ražošanas laikā pat mazāk kā pusgada laikā. Citroen C-Zero ir vajadzīgi tikai 5 mēneši jeb 6’670 km, Hyundai Ioniq – 9 mēneši jeb 12’922 km, Tesla Model X – 12 mēneši jeb 17’103 km.

Ir vēl viens iemesls, kāpēc pētījumi, kas liecina par pretējo ik pa laikam uzvirmo – subsīdijas. Elektroauto daudzās valstīs iegūst lielākus vai mazākus atbalstus no valsts puses. Latvijā atbalsts nav gūstams pirkšanas brīdī, bet gan ekspluatācijas laikā, piemēram, nav jāmaksā ceļa nodoklis vai bezmaksas “Rīgas Satiksmes” stāvvietas. Citās valstīs ir gan monetārs atbalsts iegādes laikā (0% nodoklis vai noteiktas summas subsīdija), gan nodokļu atvieglojumi.

VW I.D. MEB platformas vizualizācija
VW I.D. MEB platformas vizualizācija

Šīs subsīdijas novirza patērētāju naudu un korporatīvos ieguldījumus elektriskajos transportlīdzekļos un to ražotājos. Tas, saprotami, nav pa spalvai tiem, kas nespēj vai nevēlas turēt līdzi šīm pārmaiņām. Šie “mistiskie” spēki nevēlas, lai viņu konkurenti, kas ir izveicīgāki vai attapīgāki, gūtu panākumus. Tieši tāpēc ir jāpārtrauc elektroauto subsidēšana, nerunājot par to, ka paši tiek subsidēti lielos apmēros.

Ar šo rakstu es negribu ziņot, ka elektromobiļi ir perfekti. Lai tos uztaisītu vajag resursus, kas arī kādu dienu var izsīkt (līdz nākamajam tehnoloģiskajam izrāvumam). Tomēr, ja jāizvēlas vienu alternatīvu pār otru, kad pirmā ir ievērojami labāka par otro mums kā sabiedrībai un indivīdiem… Vai labāk ir importēt svešās zemēs ražotu naftas produktu par dārgām cenām vai tomēr pašiem radīt elektrību un to izmantot (varbūt pat pārdot)?

Saules paneļi

Arguments, ka elektroauto nav tīrāki par iekšdedzes dzinēju līdziniekiem ir stulbs un nepamatots. Beidziet par to runāt!

Kaut vai paskatieties, kas notiek lielajās autoizstādēs lielākie virsraksti ir par mašīnām, kas darbojas ar elektromotoru. Vēl tikai dažus gadus atpakaļ varēja saskaitīt uz rokas pirkstiem klātesošos elektroauto. Šogad autoizstāde Auto Expo bija kā pēdējās ardievas. Nākamajos gados arī šeit redzēsim aizvien vairāk bezizmešu transportlīdzekļus.

Sagraizīts Nissan Leaf
Sagraizīts Nissan Leaf izlikts aplūkošanai Auto Expo 2019

Vēlreiz – beidziet!

Kārlis Mendziņš

Atrasts mētājamies pie elektroierīcēm. Mīlestība pret jaunajām lietām izaugusi kopā ar bakalaura grādu elektroinženierzinātnēs. Brauc ar elektromobili kopš 2017. gada bargās ziemas (-30°C) un kopš tā laika ne reizi nav noslāpis.
Kārlis Mendziņš

4
Komentāri

avatar
2 Komentāru pavediens
2 Pavediena atbildes
3 Sekotāji
 
Komentārs ar visvairāk reakcijām
Karstākais pavediena komentārs
3 Komentāru autori
mshKārlis MendziņšLAN Neseno komentāru autori
  Pieraksties  
jaunākais vecākais visbalsotākais
Paziņojums no
msh
Viesis
msh

Rakstā vērojama spēcīga vēlamā pasniegšana par realitāti, bet palasot vēl pāris raksta autora rakstus, tajos vērojams tieši tas pats 🙂 Interesants kaut vai tas teksts ka dīzeļa mūžs esot pārspīlēts, un tam pretstatīta tesla ar lielu noskrējienu, mistiskā kārtā piemirstot ka mašīnas mūžu mēra ne tikai kilometros, bet arī gados; bet nu tur vajag izvilkt degunu no mākoņiem lai pamanītu cik daudz latvijā ir 20-25 gadus vecu dīzeļu un benzīnnieku, vecumu, kādu neviens elektromobīlis lietojamā stāvoklī nesasniegs. Interesanta ir ideja ka piesārņojums, kuru rada elektromobīļa lādēšana, ir atkarīgs no tā, kā tā elektrība tiek saražota attiecīgajā valstī; jo vairāk HESu,… Lasīt vairāk »

LAN
Viesis
LAN

Šķiet, ka Mercedes patēriņš arī tika ņemts pēc ļooti optimistiskās un novecojušās NEDC procedūras.