Ievērojami pieaug elektroenerģijas patēriņš transportā

0

Kopējais energoresursu patēriņš 2019. gadā bija 196,7 petadžouli (PJ), kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Piecu gadu laikā no 2015. gada līdz 2019. gadam kopējais energoresursu patēriņš pieauga par 7,0 %.

Nissan Leaf bagāžnieks

Nissan Leaf bagāžnieks

Kopējais energoresursu patēriņš1 2019. gadā bija 196,7 petadžouli (PJ), kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Piecu gadu laikā no 2015. gada līdz 2019. gadam kopējais energoresursu patēriņš pieauga par 7,0 %.

Vēja un saules elektrostacijās pērn saražots par 26,0 % vairāk elektroenerģijas

Salīdzinājumā ar 2018. gadu, pērn saražoto atjaunīgo energoresursu daudzums samazinājās par 6,6 %. Bioetanola saražotais daudzums ir samazinājies par 89 %, ko būtiski ietekmēja nozares uzņēmuma rekonstrukcija. Primārās elektroenerģijas ražošana2 samazinājās par 11,4 % jeb par 1,0 PJ – hidroelektrostacijās (HES) par 13,4 %. 2019. gadā saules elektrostacijas saražoja 3 reizes vairāk elektroenerģijas nekā 2018. gadā un vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzums pieauga par 24,6 %. Kopā HES un vēja elektrostacijas saražoja 2 259 GWh, attiecīgi 2 107 GWh un 152 GWh.

Elektroenerģijas ražošanas samazinājumu pērn visvairāk ietekmēja zemā izstrāde HES, kas skaidrojama ar zemo ūdens pieteci.

Kopējā energoresursu patēriņā palielinās AER īpatsvars

Pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas – samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, palielinās AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā no 2010. gada līdz 2019. gadam dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājās par 8 procentpunktiem un 2019. gadā bija 23,5 %, savukārt AER īpatsvars 2019. gadā sasniedza 35,5 %. Naftas produktu īpatsvars kopējā patēriņā 2019. gadā bija 40 %, pārējo energoresursu īpatsvars bija 1 %. Vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars desmit gadu laikā palielinājās par 8 procentpunktiem un 2019. gadā veidoja 31,4 %. 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu saražotās kurināmās šķeldas un koksnes granulu daudzums pieauga attiecīgi par 5,8 % un 29,5 %, bet, salīdzinot ar 2018. gadu, koksnes granulu eksports pieauga par 28,7 % un pēdējo piecu gadu laikā koksnes granulu eksports palielinājās no 27 954 TJ līdz 39 831 TJ jeb 42,5 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija ir izpildījusi AER izmantošanas veicināšanas vispārējo mērķi – sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 40 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 2020. gadam. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2018. gadā tas bija 40,3 % (ES – vidēji 18 %). ES dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2020. gadam 10 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2018. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 4,7 %, ES – vidēji 8 %.

Pārveidošanas sektorā pieaug atjaunīgo energoresursu patēriņš

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (pārveidošanas sektorā3) 2019. gadā patērēja 56,1 PJ energoresursu un saražoja 43,6 PJ enerģijas (no tās 28,6 PJ siltumenerģijas un 15,0 PJ elektroenerģijas), kas ir par 2,4 % mazāk salīdzinājumā ar 2018. gadu. Karstais un sausais laiks Latvijā ietekmēja HES saražoto nepieciešamo elektroenerģijas apjomu samazinājumu, kas sekmēja AER patēriņa pieaugumu pārveidošanas sektorā. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto fosilo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2010. gadā – 81 %, 2018. gadā – 57,8 % un 2019. gadā 55,6 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 7,9 procentpunktiem un 2019. gadā sasniedza 44 %. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa.

* akmeņogles, kūdra, kūdras briketes, kokss

** atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze

Energoresursu galapatēriņš 2019. gadā bija 174,9 PJ, kas ir par 2,3 % mazāk nekā 2018. gadā. Desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākais energoresursu patērētājs pērn bija transports, kas patērēja 31,0 %, tad mājsaimniecības (28,4 %) un rūpniecība (21,9 %). Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn energoresursu galapatēriņa pieaugums ir vērojams transportā (par 0,1 %) un lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (par 11,6 %) savukārt energoresursu patēriņa samazinājums novērots rūpniecībā (par 5,7 %) un mājsaimniecībās (par 3,5 %), arī zivsaimniecībā (par 13,1 %) un pārējiem patērētājiem (par 3,9 %).

Transportā elektroenerģijas patēriņš palielinājies par 54,5 %

Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš transportā ir pieaudzis par 10,8 %, 2019. gadā sasniedzot 54,3 PJ. Tas veido aptuveni trešo daļu no Latvijas energoresursu patēriņa, un gandrīz pilnībā balstās uz naftas produktu importu, jo elektroenerģijas un biodegvielas īpatsvars transportā ir salīdzinoši niecīgs. Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss, un tās īpatsvars 2019. gadā bija 64,7 %. Pēdējos gados transportā novērots sašķidrinātas naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2010. gadā tās patēriņš bija 1 PJ, bet 2019. gadā – 2,0 PJ jeb 2 reizes vairāk. Salīdzinot ar 2018. gadu, sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš ir samazinājies par 12,3 %. Auto benzīna patēriņš transportā piecu gadu laikā samazinājies par 14,8 %, 2019. gadā sasniedzot 7,3 PJ, kas ir par 5,1 % mazāk nekā 2018. gadā. Elektroenerģijas patēriņš transportā 2019. gadā bija 577 GWh, kas ir par 54,3 % vairāk nekā 2018. gadā (374 GWh), ko veicināja elektroautobusu izmantošana sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē, kā arī Latvijā reģistrēto vieglo elektromobiļu pieaugums.

Rūpniecībā energoresursu patēriņš samazinājies par 5,7 %

Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš rūpniecībā ir pieaudzis par 4,3 %, tomēr neraugoties uz to, salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājies par 5,7 % un 2019. gadā bija 38,4 PJ. Lielākais energoresursu patēriņš 2019. gadā bija koksnes, koka un korķu izstrādājumu ražošanas nozarē – 20,7 PJ jeb 53,8 % no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā naftas produktu patēriņš rūpniecībā samazinājies par 10,8 %, bet atjaunīgo energoresursu patēriņš palielinājies par 5,8 %. Energoresursu gala patēriņš gumijas un mēbeļu ražošanas nozarē 2019. gadā bija 1 376 TJ, kas ir par 39,2 % mazāk nekā 2018. gadā (2 264 TJ).

* akmeņogles, kūdra, kūdras briketes, kokss

** kokogles, salmi, cita biomasa, biogāze, biodegviela, nolietotās riepas, sadzīves atkritumi kurināšanai

Mājsaimniecībās samazinājies dabasgāzes patēriņš

Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2019. gadā bija 49,7 PJ, kas ir par 3,5 % mazāk nekā 2018. gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra pēdējos gados būtiski nemainās – pārsvarā bija izmantota kurināmā koksne. Salīdzinājumā ar 2018. gadu dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās samazinājies par 7,0 % un ogļu patēriņš samazinājās no 276 TJ līdz 195 TJ (-29,3 %).

Metodoloģiskie skaidrojumi

1Kopējais energoresursu patēriņš ietver energoresursu patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un galapatēriņu, kas ietver visas tautsaimniecības nozares, kā arī mājsaimniecības.

2Primārā elektroenerģijas ražošana ietver elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās, vēja elektrostacijās, saules elektrostacijās un saules mikroģeneratoros.

3Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai.

Uzlādēts viedoklis

Ja nebūtu HESu bilde būtu pavisam skumja. Vismaz Centrālais statistikas pārvalde skaidri pasaka, ka gāze ir fosilais enerģijas avots. Tiem, kas fano par dabasgāzi, tagad noteikti kreņķis par to. Vienīgi nevajadzētu priecāties par šķeldām un citām kurināšanas metodēm. It īpaši tām mazajām koģenerācijas stacijām. Neiegrimsim detaļās, bet var vilkt paralēles ar mazajiem HES. Diez ko statistika darīs ūdeņradi? Rīgas H2 stacija solās to ražot no gāzes, bet pats ūdeņradis neskaitās kā fosilais…

Statistika ir skaudra – no vēlamā rezultāta mēs atpaliekam krietni, salīdzinot ar citu valstu progresu, mēs atpaliekam par 10-20 gadiem. Nesenā intervijā priekš Radio SWH Rock, kura būs dzirdama 3. jūlijā plkst. 16:30, satiksmes ministrs pašapmierināti glāstīja savu vēderu, sakot, ka esošā situācija ir apmierinoša un ka viss sakārtosies dabiski.

“ES dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2020. gadam 10 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2018. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 4,7 %”. Ziniet, kas ir smieklīgākais? 2030. gada mērķis ir 8%. Par veseliem 2% zemāks mērķis kāds bija jāsasniedz šogad.

Skumji, ka ministrija, kas atbild par lielāko enerģijas patērētāju, kas vienlaicīgi ir arī otrs lielākais piesārņotājs, uzskata, ka nevajag neko darīt un ļaut lietām pašām atrisināties. Ar tādu attieksmi varbūt ir arī jābūvē jaunās šosejas, uz kurām varēs braukt ar 130 km/h lielu ātrumu. Tā teikt, dabiskā atlase.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

0 0 balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
0 Komentāri
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: