Par spīti grūtiem laikiem: 2022. g. 3. ceturkšņa statistikas analīze

2022. g. 3. ceturksni noslēdzot, Latvijā bija par 80% vairāk elektroauto nekā gadu iepriekš. Šajā ceturksnī EV ieņēma 8,5% jauno auto tirgus.

Latvijas elektroauto statistika. AI EV.

Latvijas elektroauto statistika. AI EV.

2022. g. 3. ceturksni noslēdzot, Latvijā bija par 80% vairāk elektroauto nekā gadu iepriekš. Šajā ceturksnī EV ieņēma 8,5% jauno auto tirgus.

Jau pusgadu spēkā ir valsts atbalsts elektroauto iegādei. Tas noteikti ir daļēji palīdzējis uzturēt augšanas tempus, kas jau atkal ir augstāki nekā iepriekš prognozēts. Tā šķiet, ka pārdzīvojam vienu krīzi, lai nonāktu nākamajā, bet to nevar pamanīt, ja skatās uz EV statistiku.

2022. g. 1. oktobrī Latvijā bija reģistrēti 3’372 elektroauto (BEV) (+80%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (YoY)), 63 elektriskie autobusi (+54%), 106 elektriskie vieglie kravas transportlīdzekļi (+104%), 41 elektriskie kvadricikli (+11%), 985 elektriskie mopēdi (+29%) un 81 elektriskie motocikli (+103%). Kopā Latvijā ir reģistrēti 4’648 elektriskie transportlīdzekļi (+66%).

2022. g. 3. ceturkšņa jauno elektrisko automašīnu reģistrācijas izdalot sīkāk:

  • BEV: 297 reģistrācijas (+175% YoY, 6,5% ceturkšņa reģistrāciju) + 227 lietoti + 15 vieglie kravas (11 jauni + 4 lietoti)
  • PHEV: 89 reģistrācijas (+157%2,0%)
  • Kopā: 386 (+157%, 8.5%)

Kur ir, tur rodas

Ja mēs skatāmies tīri no lielo notikumu skatu punkta, šajā ceturksnī nekas sensacionāls Latvijā nav noticis, lai teiktu, ka tieši tamdēļ ir ievērojams pieaugums. Ne jauni koplietošanas pasākumi, ne lielie uzņēmumi saņēmuši savus pasūtījumus. Tā jau ir inerce. Ja vajag tam apstiprinājumu, tad tālu nav jāmeklē – Eiropas statistika rāda, ka elektroauto nu jau vairākus mēnešus ir populārāki par dīzeļa auto, ieņemot 17.8% 2021. gadā kopumā un 24% šajā septembrī.

Nemaz nerunājot par to, ka Tesla Model Y ir Eiropas vispārdotākā automašīna septembrī. Ne tikai starp elektroauto, bet vispār. Jā, tas ir noticis tikai vienu reizi. Šobrīd. Vēsture gan rāda, ka pēc pirmā mēneša pēc neilga laika seko otrais, kam seko ceturksnis un gads.

Ja jau runājam par Tesla, tad šis uzņēmums būs pirmais, kas gadā saražos 1’000’000 EV. Ņemot vērā, ka Toyota pagājušajā gadā pārdeva 10.5 miljonu mašīna, tas ir neslikti priekš autoražotāja, kura pirmais sērijveida modelis iznāca tikai pirms 10 gadiem. Vienlaikus jāpiemin, ka VW pēc galvas nomainīšanas ir EV jomā sabremzējies un izskatās, ka no stabilas otrās vietas EV pasaulē ātri atkritīs uz 3. vai pat 5. vietu, dodot vietu Hyundai/Kia, BYD un SAIC.

Ceturkšņa jaunpienācēji un slavenības

Šajā ceturksnī Latvijā tika reģistrēti vairāki līdz šim Latvijā neredzēti elektroauto – DS DS3, Ford Transit, Mercedes-Benz EQB, MG ZS EV, Nissan Ariya, Opel Combo, Peugeot Partner, Renault Twingo. BMW i3 (+37 reģistrācijas) joprojām turas kopsummā augšgalā, bet Nissan Leaf (+72), Tesla Model 3 (+54) un Cupra Born (+44) bija populārāki šajā ceturksnī. Varbūt pie vainas ir tas, ka BMW vairs neražo i3.

10% robeža

Pagājušo gadu noslēdzot, elektroauto sasniedza 5% robežu starp jaunajām reģistrācijām ceturksnī. 5% tiek uzskatīti par maģisko robežu, pēc kuras vairs nav atpakaļceļa. Šī gada 2. ceturksnī BEV bija 5.8% un PHEV 1.8% no jaunajām reģistrācijām, kopā sastādot 7.7%. Pastāv iespējamība, ka šogad jau redzēsim 10% slieksni pārkāptu.

Redzot, ka mašīnas ar dīzeļdegvielu turpina lejupslīdi (55% 2015. gadā), jautājums nu ir par to, kad elektroauto pārspēs dīzeli šogad vai nākamgad? Benzīns gan šobrīd izteikti dominē. Vienlaicīgi jau sāk parādīties prognozes, ka ne tikai cenu paritāte tiks sasniegta 2025. gadā, bet gan elektroauto dominēs 2025. gadā, izslēdzot pārējos 2026. gadā.

Šobrīd tas varbūt neizskatās reālistiski, bet, ņemot vērā, ka EK ir lēmusi, ka iekšdedzes dzinēju jaunas reģistrācijas netiks vairs atļautas, varam pieņemt, ka starp 2026. un 2030. gadu tā tas varētu būt. Pamazām un nu jau ar valsts atbalstu, ir iespēja sasniegt valsts uzstādīto 2020. gada mērķi Zaļā kursa ietvaros transporta sektorā (10% AER no patērētās enerģijas). Ļoti iespējams, ka Uzlādēts.lv sniegtā informācija un Kursors.lv rīkotie 1’000 km braucieni ar elektroauto palīdz izlabot to, ko nu jau bijušie politiķi (visas cerības uz jaunajiem) un vecie autožurnālisti sabojā.

Vieglo pasažieru automašinu sadalījums pēc enerģijas avota
Vieglo pasažieru automašinu sadalījums pēc enerģijas avota

Prognozes

Tendenču eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem prognozē, ka 5’000 elektroauto būs 2024. gada beigās (visi elektriskie transportlīdzekļi, ETL – 2022. g. beigās). Tomēr, ja eksponenciālajai līknei liek izmantot datus vien no 2018. gada, tad tā paredz, ka 5’000 elektroauto būs 2023. gada vidū (ETL – nākamajā ceturksnī). Salīdzināšanai – Lietuvā šobrīd ir 6’958 EV.

Varam tikai zīlēt, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem:

  • AS Latvenergo – 60’000 (8.21%)
  • Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14’570 (2%) (*2027.g.)
  • Eksponenciāla līkne – 34’000 (4.65%)
  • Eksponenciāla līkne, kas ņem vērā datus sākot no 2018.g. – 121’000 (16.57%)
  • Nemainīgs 76.96% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 490’000 (67.12%)

Tiem, kas seko līdzi Uzlādēts.lv publicētajai statistikai, jau zina, ka realitāte teju vienmēr ir labāka par to, ko eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 20’000 elektroauto, un vēl gadu iepriekš – 10’500. Izmaiņas gadu laikā ir ievērojamas. Kurai prognozei ticēt? Nemainīgs 77% pieaugums diez vai realizēsies, bet iepriekšējo gadu pozitīvās tendences liek domāt, ka būs labāk nekā Latvenergo prognozē.

Valsts virzība

Pirms bija zināms Fit for 55 Satiksmes Ministrija izteicās, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi, Latvijā ir jābūt reģistrētiem 18’000 elektroauto. Iepriekš norādītās prognozes paredz, ka tas tiks sasniegts. Tomēr mērķis tagad tiks pacelts ievērojami, kas liek domāt, ka, piepildoties vājākajai no prognozēm, var nebūt gana labi.

Tagad, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi aizliegumu tirgot jaunu iekšdedzes dzinēju automašīnas no 2035. gada, ir skaidrs, ka elektroauto popularitāte augs ne tikai globāli, bet arī Latvijā. Jāsaka gan, ka tas nav vietējo politiķu nopelns. Šobrīd gan valsts kārtībā ir jautājumi par energoneatkarības no Krievijas nodrošināšanu un vienlaicīgi Sadales Tīkls jau brīdina, ka jauno projektu plāni pārsniedz Latvijas patēriņu. Karš Ukrainā un jaunais Zaļais kurss ir licis beidzot politiķiem nopietni paskatīties, kas notiek Latvijas enerģijas sektorā.

Uz doto brīdi izskatās, ka transporta sektorā valsts paļaujas uz pašplūsmu un lielāku varu, lai risinātu problēmu, kas skar visus.

Par spīti grūtiem laikiem: 2022. g. 3. ceturkšņa statistikas analīze baneris2 2 scaled 1
Par spīti grūtiem laikiem: 2022. g. 3. ceturkšņa statistikas analīze 18056557 10212941347276372 4223870033069762362 o 1
5 5 balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
2 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
2222
2222
Viesis
15/11/2022 21:58

Viemēr pētot CSDD statistiku, nevarēju saprast vai zem Hyundai Ioniq tiek ieskaitīti tikai vecie sedana modeļi, vai arī jaunie hetčbeki – vai tiem ir atsevišķs uzskaitījums un to vienkārši ir proporcionāli pārāk maz, lai uzrādītos statistikā?

2
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x