Latvijā reģistrēts rekordliels elektroauto skaits

Šī gada 1. oktobrī Latvijā reģistrēti bija 8374 elektroauto, kas no kopējā valsts autoparka veido nedaudz vairāk nekā 1%.

Jau vairāk teju 3 gadus Latvijā ir pieejams iegādes atbalsts, iegādājoties jaunu vai lietotu elektroauto, un nesen tas ir papildināts, sniedzot līdz pat 11 000 EUR atbalstu. Statistikā var manīt subsīdiju radīto agrīno burbuli, kas ļāvis skeptiķiem spekulēt, ka pieprasījums pēc elektroauto krītas, lai gan šī gada trešā ceturkšņa elektroauto reģistrāciju skaits ir lielākais kāds bijis Latvijas vēsturē.

2024.g. 1. oktobrī Latvijā bija reģistrēti 8374 elektroauto (BEV) (+45%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (YoY)), 128 elektriskie autobusi (+83%), 276 elektriskie kravas transportlīdzekļi (+53%), 47 elektriskie kvadricikli (+12%), 953 elektriskie mopēdi (+14%) un 170 elektriskie motocikli (+38%). Kopā Latvijā ir reģistrēti 9948 elektriskie transportlīdzekļi (+42%).

2024.g. 3. ceturkšņa elektrisko automašīnu reģistrācijas izdalot sīkāk:

• BEV: 347 reģistrācijas (-16% YoY, 8% ceturkšņa reģistrāciju) (+478 lietoti +42 vieglie kravas (15 jauni + 27 lietoti))
• PHICEV*: 208 reģistrācijas (+119%, 5%)
• Kopā: 555 (+9%, 13%)

*PHICEV – (abreviācija no angļu valodas) plug-in hybrid internal combustion engine vehicle. Uzlādēts.lv nelieto vairs terminus PHEV vai HEV.

Burbulis ir sprādzis

Kovid, pusvadītāji, karš Ukrainā un līdz ar to energoresursu un ekonomiskā krīze kam sekoja eiribor kāpšana viena otru nomainīja, nedodot atelpu automašīnu ražotājiem un pircējiem. Ja 2023.gada 2. ceturksnī tika reģistrēts rekordliels jauno automašīnu skaits, tad šobrīd tāpat kā vispār auto nozarē globāli ir vērojams, ka jaunās mašīnas tiek pirktas aptuveni 2019.gada apmēros un tiek prognozēts īslaicīgs noriets. Norietu arī pastiprina tas, ka šobrīd esam pārmaiņu procesā no iekšdedzes uz elektrisko piedziņu.

Šobrīd var novērot, ka subsīdijas bija izveidojušas kupri uz eksponenciālās izaugsmes (skatīt augstāk), ko steidza bremzēt dažādās krīzes, ko piedzīvojām kopš to izsludināšanas. Šī gada pirmā ceturkšņa reģistrācijas ir sliktākais rādītājs kopš 2022. gada 4. ceturkšņa. Vienlaikus var novērot, ka jauno elektroauto tirgošanas apjomi sāk atgūties un, ieskaitot lādējamos hibrīdus (PHICEV), pat ir uz pozitīvas tendences, lai gan ne rekordaugstumā.

Ja paskatāmies dziļāk elektroauto reģistrācijās, tad esam atpakaļ pie veselīgās situācijas, kurā lietotie elektroauto ienāk Latvijā lielākos apmēros nekā jaunie. Pieaugums kopš 2022.g. beigām bija balstīts pārsvarā uz jaunajām mašīnām. Vēl viena interesanta nianse – PHICEV sāk gūt popularitāti. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka to iespējamais nobraukums ar vienu uzlādi sāk sasniegt bateriju elektroauto līmeni, kāds tas bija 2012. gadā…

Šobrīd var novērot, ka dīzeļa automašīnas zaudē popularitāti arī lietoto auto segmentā (-12%, salīdzinot ar iepriekšējo septembri). Savukārt citu degvielas un enerģijas veidu lietoto transportlīdzekļu reģistrācijās ir kāpums. Benzīna vieglo pasažieru automobiļu reģistrācijās ir kāpums par 2%, elektroauto +60% un spraudņu hibrīdi (PHICEV) +141%.

Sagaidāms, ka šogad, līdzīgi kā tas bija 2020. gadā, jauno elektroauto reģistrācijas tiks mākslīgi bremzētas visā Eiropā līdz 1. janvārim, jo līdz ar 1. janvāri stājas spēkā jauni CO₂ emisiju limiti ražotājiem, kas ir stingrāki Attiecīgi ražotājiem pārdoto jauno elektroauto nozīme būs lielāka pēc dažiem mēnešiem nekā tā ir tagad. Izņemot, protams, tiem, kuriem piedāvājumā nav neviena automašīna, kas radītu tiešās CO₂ emisijas.

Līdz ar ES lēmumu par iekšdedzes dzinēju mašīnu aizliegšanu no 2035.g., jaunajiem Euro 7 izmešu standartiem un stingrākiem automašīnu ražotāju emisiju standartiem, kas būs spēkā no 2025.g. 1. janvāra, varam sagaidīt, ka elektroauto statistika arī Latvijā dažu gadu laikā uzleks līdz dominējošajam starp jaunajām automašīnām un ap 2030.g. būs interesantāk vērot spraudņa hibrīda (kā pēdējo iekšdedzes dzinēja pārstāvi) pazušanu no statistikas. Līdzīgi, kā tas ir Norvēģijā šobrīd.

Pēc ACEA datiem 2023.g. pilnīgi elektriskās automašīnas (BEV) ieņēma 14.6% no Eiropas Savienības jauno automašīnu tirgus un spraudņu hibrīdi (PHICEV) – 7.7%, kopā – 22.3%. Ja vēl ieskaitām nelādējamos hibrīdus (HICEV), kopā ES elektrificētās automašīnas bija 48.1% no jauno automašīnu tirgus. Citiem vārdiem sakot, teju puse no mašīnām bija elektrificētas, vairāk nekā katra 5. mašīna bija uzlādējama un katra 7. mašīna bija tīri elektriskā. Tikmēr 2024.gadā līdz augustam Eiropā BEV un PHICEV ieņēma attiecīgi 12.6% un 7.0% no jauno automašīnu reģistrācijas, bet HICEV – 29.8%.

Ceturkšņa jaunpienācēji un līderi

Šajā ceturksnī Latvijā tika reģistrēti 12 līdz šim vēl Latvijā neredzēti BEV – Audi Q6 e-tron, BYD Tang, Chevrolet Bolt, Cupra Tavascan, Ford Explorer, Ford F150 Lightning, KGM Torres EVX, KGM Korando e-Motion, Mercedes-Benz EQT, Peugeot e5008, Porsche Macan, Volkswagen Transporter.

Oktobrī BMW i3 ar 41 reģistrāciju atguva savu nedalīto līderpozīciju un kļuva atkal par Latvijas populārāko elektroauto auto parkā. Nissan Leaf, kas šajā ceturksnī ieguva 33 reģistrācijas ieņem otra populārākā elektroauto vietu. Tomēr ceturkšņa populārākais elektroauto bija Tesla Model 3 ar 120 reģistrācijām, kam sekoja Audi e-tron/Q8 e-tron (49), BMW i3 (41), Tesla Model Y (37) un Nissan Leaf (33).

Starp jaunajām automašīnām iepriekšējā ceturksnī benzīns joprojām dominēja ar 66% tirgus, dīzelis – 19%, elektrība – 8% (13% kopā ar PHICEV) un gāze ir 0% (2% kopā ar benzīna hibrīdu). Tomēr vieglajiem komerctransportiem ir jāsaņemas. Tur aina ir joprojām bēdīga – dīzelis dominēja ar 94% tirgus, benzīns ieņēma 4%, elektrībai – 2% un gāze ir 0% (0% kopā ar benzīna hibrīdu).

Šobrīd tas varbūt neizskatās reālistiski, bet, ņemot vērā, ka EK ir lēmusi, ka iekšdedzes dzinēju jaunas reģistrācijas netiks vairs atļautas, varam pieņemt, ka starp 2026. un 2030. gadu elektroauto dominēs gan vieglajās pasažieru, gan vieglajos komerctransportlīdzekļos.

Prognozes

Salīdzināšanai – Lietuvā šobrīd ir 14 750 elektroauto un Igaunijā ir 7254 elektroauto. Ņemot vērā lietuviešu datu “uzticamību”, varam spriest, ka Latvija starp Baltijas valstīm neizceļas ne uz labo, ne uz slikto pusi.

Tā kā esam pārkāpuši simboliskajam “1% no autoparka” slieksnim, tad varam jau skatīties uz nākamo smuko mērķi – 5% (~36 000). Tendenču eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem prognozē, ka 36 000 elektroauto būs starp 2027.g. un 2028. g.

Varam tikai zīlēt, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem:

• Latvenergo – 60 000 (8% no autoparka)
• Eleport – 100 000 (14%)
• Neste – 72 000 (10%)
• Enefit – 16 000 (2%)
• Auto Asociācija – 72 000 (10%)
• Satiksmes ministrija* – 32 000 (4%) (*2022.g. prezentācija)
• Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14 400 (2%) (*2027.g.)
• Eksponenciāla līkne – 63 000-140 000 (9%-19%)
• Nemainīgs 65% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 127 000 (18%)

Uzlādēts.lv organizētajā aptaujā, par Latvijas gada elektroauto, 45% atbildēja, ka domā, ka 2030. gadā Latvijā būs starp 25’000 un 50’000 elektroauto. 22% domāja, ka būs starp 50’000 un 100’000 un vēl 16%, uzskatīja, ka būs vairāk nekā 100’000 elektroauto Latvijā tajā laikā.

Kurai prognozei ticēt? Realitāte teju vienmēr ir labāka par to, ko pesimistiskākā eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 51 000 elektroauto, un vēl gadu iepriekš – 34 000. Izmaiņas gadu laikā ir ievērojamas. Nemainīgs 70% pieaugums diez vai realizēsies, bet iepriekšējo gadu tendences liek domāt, ka būs labāk nekā Latvenergo prognozē un krietni labāk nekā Enefit izteikušies.