Vai nākotnē pilnībā atteiksimies no dīzeļdegvielas?

24

Visa transporta nozare apzinās neatliekamo nepieciešamību pēc dekarbonizācijas. Tomēr nav skaidrs, ko tas nozīmē dīzeļdegvielai, atjaunojamajai dīzeļdegvielai un iekšdedzes dzinējiem. Vai to dienas ir skaitītas?

Krustojums/pārvads Neste

Krustojums/pārvads Neste

Visa transporta nozare apzinās neatliekamo nepieciešamību pēc dekarbonizācijas. Tomēr nav skaidrs, ko tas nozīmē dīzeļdegvielai, atjaunojamajai dīzeļdegvielai un iekšdedzes dzinējiem. Vai to dienas ir skaitītas?

Virsi Degviela Hvo Adsell Destop Mobile Giga 932x300
932x300 Uzladets Lv

Kaut gan likumdošanas iniciatīvas visā pasaulē liek domāt, ka ar akumulatoru un citu risinājumu darbinātas automašīnas samazinās iekšdedzes dzinēju tirgus daļu, likumos tiek radītas arī iespējas ražotājiem, kas paliek uzticīgi iekšdedzes dzinējiem. Kopš tā saucamās “Dīzeļgeitas” 2015. gadā arvien biežāk ir dzirdamas sarunas par dīzeļdegvielas aizliegšanu. Emisiju pārbaužu skandāls aptraipīja ar dīzeļdzinēju darbinātu transportlīdzekļu reputāciju, un dažas Eiropas pilsētas ir ieviesušas dīzeļdegvielas aizliegumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti.

Pēdējā laikā dažās valstīs ir raisījušās diskusijas par pilnīgu iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu aizliegumu, lai samazinātu CO2 emisijas. Tomēr paredzams, ka šādi valsts mēroga iekšdedzes dzinēju aizliegumi vispirms attiektos tikai uz mazas un vidējas noslodzes transportlīdzekļiem.

Kādas ir atjaunojamās dīzeļdegvielas priekšrocības, salīdzinot ar fosilo dīzeļdegvielu?

Atjaunojamā dīzeļdegviela, kas nav tas pats kas “biodīzelis”, tiek ražota, izmantojot 100% atjaunojamos izejmateriālus — galvenokārt atkritumus un atliekas. Atbilstoši ES Atjaunojamo energoresursu direktīvas un Mazoglekļa degvielas standarta (LCFS) aprēķina metodoloģijai, Neste MY atjaunojamā dīzeļdegviela var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par līdz pat 90%, salīdzinot ar parasto dīzeļdegvielu, ja pilns dzīves cikls tiek vērtēts ar regulējošo iestāžu noteiktajām metodēm.

Tā kā daudzi autovadītāji joprojām izvēlas fosilo degvielu, degvielas ražotāji meklē veidus, kā ilgtspējīgāk ražot fosilo dīzeļdegvielu. Arī Neste pēta tā saucamo vienlaicīgās pārstrādes tehnoloģiju (vienlaikus tiek pārstrādāti izejmateriāli no fosilajiem un arī no atjaunojamiem resursiem, lai radītais gala produkts būtu ilgtspējīgākas nekā tradicionāli pārstrādātā dīzeļdegviela). Lai palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, joprojām ir nepieciešams pārvarēt tehniskus sarežģījumus, tomēr šī pieeja ļauj domāt, ka dīzeļdegviela un benzīns kļūs klimatam draudzīgāki.

Ja atjaunojamā dīzeļdegviela veicina emisiju samazinājumu, kāpēc tā netiek izmantota plašāk?

Atjaunojamā dīzeļdegviela pēc ķīmiskās formulas ir identiska no fosiliem resursiem iegūtai dīzeļdegvielai un var tikt izmantota visos modernajos dzinējos. Lai sasniegtu klimata mērķus, ir jāpalielina biodegvielas ražošana, kas attiecīgi nozīmē arī pieprasījuma palielināšanu.

Kopējiem klimata mērķiem pasaulē savelkoties arvien ciešāk, paredzams, ka valstis turpinās meklēt iespējas padarīt transporta nozari arvien tīrāku, ņemot vērā esošo, pārbaudīto tehnoloģiju sniegtos uzlabojumus.

Kāpēc šobrīd ieguldīt dīzeļdzinēju automašīnās, ja elektriskie un ūdeņraža transportlīdzekļi nomāks dīzeļa izmantošanu?

Nav šaubu, ka elektrības akumulatoru un ūdeņraža izmantošanai būs nozīmīga loma pilsētu mobilitātē, kā to jau parāda arvien plašāka elektrisko autobusu izmantošana. Tomēr tālsatiksmes loģistikā iekšdedzes dzinējiem būs svarīga loma.

Lai mēs sasniegtu klimata un gaisa kvalitātes mērķus, ir nepieciešamas visas tīrās mobilitātes iespējas. Dažās valstīs, piemēram, Norvēģijā, popularitāti gūst elektriskās automašīnas, kas pat pārspēj iekšdedzes dzinēju automašīnu pārdošanas rādītājus. Elektriskās vieglās automašīnas sāk cenā pielīdzināties iekšdedzes dzinēju automašīnām, jo samazinās litija jonu akumulatora cenas — Bloomberg jauno enerģijas avotu analītikas atzars paredz, ka šogad cena par akumulatora kilovatstundu sasniegs 134 USD.

Sarežģīta ir elektrisko transportlīdzekļu izmantošana smagajā transportā, kurā lielas jaudas nepieciešamība, gari braucieni un augstākas neatgriezeniskās izmaksas apgrūtina akumulatoru izmantošanu īsā un vidējā termiņā.

Ūdeņradis varētu atrisināt jaudas un attāluma problēmas, bet nav daudz ražotāju, kuri pārdotu tam piemērotus transportlīdzekļus, kas cenas ziņā spētu konkurēt ar iekšdedzes dzinējiem. Kaut gan sāk materializēties ieguldījumi infrastruktūrā, IEA norāda, ka nozarei joprojām ir nepieciešama būtiska attīstība, pirms tā spēs ieņemt nozīmīgu lomu.

Transporta nozares profesionāļi apzinās, ka smago transportlīdzekļu izmantotāji retāk maina transportlīdzekļus, tāpēc transportlīdzekļiem ar atšķirīgu degvielas avotu ir grūtāk ienākt tirgū, jo īpaši tāpēc, ka sekundārajā tirgū kravas automašīnām saglabājas augsta tālākpārdošanas vērtība. Tāpēc nozīmīga loma ir šķidrajai degvielai, un iekšdedzes dzinēju izmantošana turpināsies. Pat ja atjaunojamā degviela nesasniegs cenas paritāti ar tās fosilo ekvivalentu, tas joprojām būs lētāk nekā visa autoparka nomaiņa vai uzlādes infrastruktūras izbūve.

Valdības ir spiestas vairāk pievērsties dekarbonizācijai

Tā kā Baltajā namā ir jauns saimnieks, mēs varam optimistiskāk raudzīties uz klimata mērķu sasniegšanu globālā līmenī. Covid-19 pandēmija pasaulei ir radījusi vienlaikus divas problēmas — jātiek galā ar vīrusa izplatības ekonomiskajām sekām un jāpāriet uz ilgtspējīgāku nākotni bez liekas kavēšanās. Tas nozīmē arī ilgtspējīgāku mobilitāti, kas turklāt radītu jaunas darbvietas.

Elektrifikāciju nevar paveikt vienā dienā, jo ir noteikti šķēršļi. Tāpēc pasaule attīstīsies noteiktā virzienā, kurā ietilpst arī mobilitātes elektrifikācija un alternatīvo degvielu izmantošana.

2021. gadā valdībām būs jārada labvēlīgāki apstākļi, lai tiktu ieviesti ilgtspējīgi mobilitātes risinājumi, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo degvielu izmantošanu kravu pārvadājumu jomā, lai tuvotos klimatneitralitātes sasniegšanai. Lai veicinātu atjaunojamās degvielas plašāku izmantošanu, noteicošais būtu valdības rīcība, kas padarītu šo degvielu ekonomiski izdevīgāku gan patērētājiem, gan transporta nozares “smagsvariem”. Tehnoloģijas turpinās attīstīties, bet valdībām ir jādod skaidrs signāls par to apņemšanos nākotnē dekarbonizēt transporta nozari.

Atveseļošanās no Covid veicina progresīvu tehnoloģiju ieviešanu

Cilvēkiem 2021. gadā atgriežoties pilsētās, varētu atjaunoties pieprasījums pēc pakalpojumiem, kas nodrošina informāciju par sabiedrisko transportu, braukšanu, autostāvvietām un ceļu stāvokli, kā arī piedāvā kopbraukšanas iespējas. Esam arī pamanījuši izaugsmi mikro mobilitātes jomā (dažādi nelieli, viegli transportlīdzekļi, piemēram, elektriskie motorolleri un velosipēdi — gan personu īpašumā, gan kā koplietošanas pakalpojumi arī pie mums Latvijā), jo ir pieaugusi nepieciešamība pēc sociālās distancēšanās un aktīviem pārvietošanās līdzekļiem, un paredzams, ka 2021. gadā šī tendence turpināsies.

Daudzas kopienas Eiropā iegulda infrastruktūrā un politikās, kas atbalsta mikro mobilitāti. Tas nozīmē zemāku ātruma ierobežojumu ieviešanu noteiktās ielās un pat veselās lielpilsētās, kā arī izmaiņas ielu malu izmantošanā — tās no autostāvvietām tiek pārveidotas par preču piegādes zonām, āra kafejnīcām un tirdzniecības vietām. Šis jaunais ilgtspējīgās mobilitātes posms ļaus labāk nodrošināt sociālo taisnīgumu, jo vīruss ir izgaismojis dažādas netaisnības, visā pasaulē ienesot izmaiņas pilsētu funkcionēšanā. Šādas izmaiņas padarīs pārvietošanos taisnīgāku, efektīvāku un tīrāku, kā arī ļaus neizšķiest resursus.

Atjaunojamā degviela kā palīgs elektrifikācijai

Cilvēcei paliek arvien mazāk laika, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā paredzētos CO2 emisiju samazināšanas mērķus. Tāpēc plašāk var tikt ieviestas vecās transporta pārvaldības metodes. Tradicionālā satiksmes plānošana, samazināts ceļu transporta apjoms – daudzi no šiem paņēmieniem joprojām nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās.

Nākamajā desmitgadē transporta ilgtspējas nodrošināšanai ievērojama loma būs elektrifikācijai. Lai gan elektrisko transportlīdzekļu ieviešana sauszemes transporta un pārvadājumu jomā ir ļoti svarīga, mēs nevaram vienkārši turpināt izmantot fosilo degvielu, kamēr elektrifikācija vēl tikai tiek attīstīta.

Maz ticams, ka atjaunojamā degviela mūsu ceļā uz elektrifikāciju tiks vienkārši aizmirsta. Paredzams, ka 2035. gadā sauszemes transporta nozarē atjaunojamās degvielas patēriņš sasniegs maksimumu, bet pēc tam, cerams, liela daļa pāries uz elektrifikāciju. Bet līdz ar atjaunojamās degvielas ražošanas jaudu pieaugumu mēs varēsim izvērtēt tās izmantošanu gaisa un jūras transportā. Tas arī nozīmēs efektīvāku ilgtspējības sertifikāciju izmantotajai biomasai, kā arī labāku izpratni par to, kā tiek iegūtas izejvielas.

Autors: Ilze Pērkone, Neste Latvija Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja

Uzlādēts viedoklis

Atbildot uz jautājumu, vai dīzeļdegvielas dienas ir skaitītas – jā. Lai gan Uzlādēts bieži kritizē degvielu un gāzi, ne viss ir tik melns vai balts kā tas liekas. Ceļā uz pilnīgu elektrifikāciju ir jādara iespējamais loģiskais, lai pārmaiņu process būtu pēc iespējas mazāk sāpīgs un kaitējošs.

Atjaunojamā dīzeļdegviela ir viens no veidiem, kā transporta nozarei, kas šobrīd teju 100% ir ar dīzeļdegvielu un benzīnu kā enerģijas nesēju, samazināt savu ietekmi uz vidi jau šodien. Šobrīd tā cena, kas jāpiemaksā papildus par šo degvielu, daudziem liktu domāt, ka var atļauties to tikai algas dienā, bet arī tas jau būtu vismaz kaut kas.

Neste My atjaunojamās dīzeļdegvielas emisijas
Neste My atjaunojamās dīzeļdegvielas emisijas

Te gan ir jāsaprot, ka no izpūtēja nāks tieši tik pat daudz emisiju kā no parastā dīzeļa (lai kā arī Neste gribētu teikt, ka tur nav emisiju, jo bioloģisko atkritumu augšanas procesā absorbētās emisijas ir vienlīdzīgas kā no izpūtēja iznākušās), bet kopaina ir maigāka.

Saliekot tehnoloģijas vienu otrai blakus, vēl jo vairāk nav saprotama Latvijas valsts īpašā aizraušanās ar biometānu. Atšķirībā no atjaunojamās dīzeļdegvielas, biometānam vajag pilnībā jaunu infrastruktūru un nav šobrīd nemaz tik daudz transportlīdzekļu, kas spētu to izmantot. Kaut vai to pašu ugunsdzēsēju transportlīdzekļu. Turpretim atjaunojamajo dīzeļdegvielu var piejaukt klāt fosilajai dīzeļdegvielai jebkurās proporcijās. Kā arī abi šie enerģijas nesēji tiek ražoti no atkritumiem…

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

0 0 balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
24 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
andza
andza
Viesis
16/02/2022 01:18

Cik ir pierādījies, ka vārds “zaļš” nebūt nenozīmē zaļš. Mums var būt zaļāka Latvija, bet ne pasaule. Lai iegūtu “zaļo” enerģiju, ir jātērē neskaitāmi daudz citu resursu un izejvielu, kuru ir iegūšanai Zemei tiek nodarīts vēl lielāks ļaunums nekā CO2 izmeši.
Ja kāds domā, ka Zeme ir plakana un viņu neskars tas, kas tajā tālākajā stūrī notiek, tad viņi maldās.
Politiķi ir pietiekoši izglītoti virzīt tirgū kāda lobija interesēs. Arī “zaļo” enerģiju, par kuras slēpto pusi uzdrošinās afišēt retais. Tad, kad vēl uzkāps elektroenerģijas cenas, tad varbūt parunāsim, cik forši ir uzturēt elektro auto. Teiksi saules paneļi? Tie ir mūžīgi? Nē, tie nolietojas un jāmaina, tiem ir vajadzīgi materiāli no maz pieejamiem resursiem uz zemes un tie paliks arvien dārgākii. Ir izveidojies tāds kā tāds apburtais loks.

Vankel
Vankel
Viesis
Atbilde  andza
16/02/2022 09:54

Laikam vakar skatījies LTV1. Šos franču seriālus skatos ar kritisku aci. Apgalvojums, ka noteikti vajag retos metālus elektromotorā, manās acīs uzliek zīmogu: “fake news”. Varbūt kaut kas no tā visa ir arī patiesība, bet man pietiek ar vienu melu fiksēšanu. To, ka tas pats BYD izstrādā nātrija baterijas, filmiņā nepasaka.
Galvenais, kam varētu piekrist – visi Zemes iedzīvotāji nevar atļauties labu dzīves līmeni. Prātīgāk ir mazāk vairoties, tad visiem pietiks.

andza
andza
Viesis
Atbilde  Vankel
16/02/2022 11:17

Ne tikai šis raidījums, ir jāsaprot, ka nekas ne no kā nerodas, ja kaut maz saproti kaut ko no fizikas bez 2 vadu pieslēgšanas pie baterijas un enerģijas nezūdamības likuma, tad tas nav tik vienkāršī kā izklausās, ilūzijas, ka visu saproti nelīdzēs, jo diezvai saproti. Ja visi sāktu braukt ar neUzlādēts, bet gan UzPildīts ar ūdeņradi, tad tā būtu daudz tīrāka enerģija, nekas nebūtu jāUzlādē, jo uzlādei ir nepeiciešama enerģija, uzlādēs procesā izdalās siltums, bet lai iegūtu pašu enerģiju arī izdalās siltums un 100% efektīvi viss netiek izlietots elektrības ražošanā. Prieks, ka arī klausies, kas notiek apkārt, lai aizsarāstu eko šmeko web lapu un novērstu tai apdraudējumu. Litijs (uzlādēts) ir ierobežōtā daudzumā, kaut kad jau pietrūksies ko uzlādēt. Man patīk elektroauto, bet tie ir tikai mīti, ka elektro auto izglābs pasauli. Visu regulē politika. Jaunie dīzeļli – 5 gadus veci un jaunākie ir pat nevainīgāki par benzīna dzinējiem. Tie traktori, kas rok rūdas karjeros diezvai darbosies uz baterijām, tur vajadzēs mega daudz, kas neatmaksāsies, tie tik un tā darbosies uz fosilo degvielu. Pēc Tavas teorijas latvieši jau maz vairojas, demogrāfija krītas, tātad ejam pareizā virzienā, galu galā iedzīvotāju skaits ir tāds pats pat nedaudz lielāks nekā pirmajā brīvvalsts laikā. Starp citu, Teslas rūpnīcas palaišanu pie Brandenburgas vārtiem arī bremzē zaļi domājošie aktīvisti, jo redz piesārņos vidi. Bet kā tad tā, visi brauks ar eko šmeko zaļājām mašīnām un te nu protestē zaļie pret zaļo eko šmeko. Bet varbūt tie zaļi domājošie ir sponsorēti aktīvisti no VW grupas, lai nepieļautu konkurenta ienākšanu Vācijas tirgu, jo Tesla ir līderis tehnoloģijas, kurām VW grupas mēsli netiek līdzi. Viss ir bizness, vienalga, fosilais vai nefosilais. Lai saražotu Elektrību, tāpat izmantos fosilo max iespējami. Kādu… Lasīt vairāk »

Vankel
Vankel
Viesis
Atbilde  andza
16/02/2022 11:40

Labāk nevajag piesaukt fizikas zināšanas, tās, kā izskatās, nav Tava stiprā daļa. Tavs piesauktais ūdeņradis tieši lietderības jomā ir neefektīvs, ja vien to nededzina.
Atceros vēl vienu franču filmiņu, kurā visa ģimene saslima no tā, ka saplīsa viena luminiscentā spuldzīte, kurā ir dzīvsudraba tvaiki. Varbūt kāds tam arī noticēja… Filmiņa bija pret tā laika ekonomiskajām spuldzītēm. Tagad varētu uzcept filmiņu par to, kādas indes un retie metāli ir LED spuldzītēs. Kāds tam būtu mērķis? Aicināt atgriezties pie kvēlspuldzēm?

andza
andza
Viesis
Atbilde  Vankel
16/02/2022 13:27

Parasti, līdzko aizskar fizikas jautājumu, daudzi jūtas fizikas vai dīvāna eksperti, profesori un pārāki par kritizētājiem, pateicoties wiki barotājai mātei Google. FYI, vispār latviešiem problēma parasti ir pieņemt kritiku.
Nav ko salīdzināt LED smd elementa enerģijas patēriņu ar elektrodzinēja patēriņu. Tas ir kā salīdzināt smilšu graudu ar ziloni.

Ūdeņraža mašīna pati ražo elektroenerģiju, elektroenerģija, kas tiek pievienota uzlādējamam akumulatoram nav precīzi zināms, cik efektīvi tā ir iegūta un nevar uzskatīt, ka viss ir lietderīgi, to neviens nemin un tas arī ir viens no nezināmajiem šajā vienādojumā.

Izklausās tiešām labi un skaisti, bet, ja pakustina smadzenes, tad ir drūmāk nekā liekas.

Es ar esmu nosliecies pēc iespējas tuvākajā laikā iegādāties elektroauto dēļ tehnoloģijām un foršām fīčām, bet vai tas būtu eko,saku, ka nē.

Vankel
Vankel
Viesis
Atbilde  andza
16/02/2022 14:12

Vai Tev ir kāda ideja, kur rodās ūdeņradis un cik lietderīgs ir pārveidotājs: ūdeņradis – elektrība?

andza
andza
Viesis
Atbilde  Vankel
16/02/2022 14:28

Rodas vai rodās?
Iegūšana ir iespējama vairākos veidos viss atkarīgs no ieguves vietas apstākļiem un pieejamās infrastruktūras.
Lietderība ir kādi 30% no pārveidošanas, uzlādējot bateriju ap 80%, bet, lai uzlādētu bateriju ir arī elektroenerģija kaut kur jāiegūst, vai ir zināms cik efektīvi tā ir iegūta?
Ļoti efektīvi var iegūtu elektroenerģiju ar atomelektrostacijām, bet tas nebūs eko šmeko un tās neatbalsta. Lasīju, ka padomju laikos bija plāns taisīt mini atomreaktorus, kurus var ielikt pat mopēdos, pēc tam černobiļa atvēra acis un parādīja, ko nozīmē atoms.

andza
andza
Viesis
Atbilde  Vankel
16/02/2022 14:32

Ja runājam par vides eko šmeko.
Pēc ūdeņraža paliek pāri ūdens, pēc apmainītas vai izmesta akumulatora baterijas kas paliek pāri? To lūžņu kaudzes tik aug, un cilvēki netiek gudri kā to visu pārstrādāt.

Vankel
Vankel
Viesis
Atbilde  andza
16/02/2022 15:03

Atzīšu ka vēl neesmu iemācījies, kā ir pareizi: “rodās” vai “rodas”…
Eko nav nekas, varbūt vienīgi amīšu (tie tādi dīvainīši ASV) dzīvesveids – nelietot elektrību, pārvietoties ar zirgiem.
Ūdeņraža auto arī ir akumulators, tikai mazāks. Akumulatori pagaidām vēl nekur nemētājās. Pieņemu ka tos ar laiku metīsies pārstrādāt, jo tajos ir zināms daudzums vērtīgu izejvielu. Pārveidotājs ūdeņradis-elektrība arī nav izgatavots no koka, tajā arī ir retie metāli, un tas nolietojas.
Zinu ka Latvijā 40% elektrības ražo HESi, bet H2 uzpildes stacija to ražo no dabas gāzes. Tad varbūt labāk braukt ar auto, kurš lieto dabas gāzi?

andza
andza
Viesis
Atbilde  Vankel
16/02/2022 15:38

Es negribu iestāstīt un apgalvot, kas ir labākais veids, ko lietot, enerģijas veidi ir daudzi. Protams, būs iespēja, pirkšu elektro auto, bet monopolisti gaida to patērētāju skaitu, kad varēs slaukt naudu par elektrību.
Kādreiz esmu pats sev uzdevis vienkāršu jautājumu, cilvēce pazīst elektrība kādu pusotru gadsimtu, kāpēc ir tā, ka elektrība paliek dārgāka un dārgāka. Kāpēc netiek attīstīti veidi kā to iegūt alternatīvos veidos. Protams, atbilde, kādu (tajā skaitā naftinieku) intereses.
Esmu daudz domājis par variantu, kad Tev ir elektroauto, bet to darbina elektroģenerators, kas ir aprīkots fosilo iekšdedzes dzinēju.
Kas tad notiek, tradicionālam iekšdedzes auto ir daudz mezglu, transmisijas utt. kas pirmkārt nolietojas un ir enerģijas zudumi pārvades rezultātā.
Lai grieztu elektroģeneratoru iekšdedzes dzinējam ir principā tikai divi mezgli – reduktors un savienojums ar pašu ģeneratoru. Te paagustinās iekšdedzes dzinēja efektivitāte un tālāk jau kā elektromobilis pilda savu funkciju, protams, nav slikti, ja ir baterija, kuru var uzlādēt, paliec jau autonomāks. Starp citu, kaut ko līdzīgu jau Honda piedāvā. Tipa benzīna dzinējs, bet reāli tikai elektribas ražošanai, jo pats auto ir elektrisks.

Vankel
Vankel
Viesis
Atbilde  andza
16/02/2022 15:51

To jau ieviesa Ferdinands Poršē, kad uzprojektēja Tīģeri, 2. pasaules karā.
Elektrību kaut kādā veidā tomēr var iegūt savā saimniecībā, kaut vai ar saules paneļiem, ar benzīnu grūtāk. Vēl viena alternatīva ir gāzģenerators, kuru tagad, kad ir pieejamas koksnes granulas, varētu uztaisīt pavisam ērti lietojamu esošajos ICE.

andza
andza
Viesis
Atbilde  Vankel
16/02/2022 16:05

Ja elektroenerģijas cenas aizies kosmosā, būs jāliek savi saules paneļi,. Faktiski elektroenerģijas cenu pieeaugums palielinās Litija ieguvi un izlietošanu baterijās. Mūsu paaudze to nepiedzīvos, bet nākamā var saskarties ar lielām dabas problēmām par ko es iepriekš ieminējos.
Principā jau jāliek tagad, kamēr vēl paneļi nav palikuši ārkārtīgi dārgi. Uz to jau arī politiķus bīda konkrētu biznesu smagsvari.

Vankel
Vankel
Viesis
Atbilde  andza
16/02/2022 16:23

Nesatraucies par litiju, CATL – lielākais Ķīnas bateriju ražotājs stāsta ka esot uztaisījis nātrija bateriju, tā pietiks ilgam laikam.
Bet vispār esmu izbrīnīts ka jau tagad, kad elektribas cena tā cēlusies, saules paneļu cena nav debesīs.

andza
andza
Viesis
Atbilde  Vankel
16/02/2022 17:23

Ražotājs stāstīs to, kas viņam jāstāsta, jo viņam interesē tikai Tava nauda, nekas cits.

Kārlis Mendziņš
Atbilde  andza
16/02/2022 16:15

Cik zinātniskos pētījumus vajag, lai atspēkotu vienu vieglas uzvedības video?

andza
andza
Viesis
Atbilde  Kārlis Mendziņš
16/02/2022 17:22

kas Tavuprāt ir vieglas uzvedības video?

malvis_m
02/03/2021 18:17

redz, vieglie auto, ko cilvēki pērk (Tesla, ID3, Zoe utml) reti kuram ir izdevīgi / lētāki un atmaksājas salīdzinot ar ICE, bet pērk, jo zaļāk utml.
Savukārt smagajiem auto un piegādes auto apakšā ir bizness un tur rēķina līdzi vai tas tiešām atmaksājas un pērk tad, kad tas atmaksājas. Un smagie auto tiek dzīti 1-1,5 pat 2 milj. km un pietiekoši daudz gadus, jo pa gadu nobrauc 100-150k max.

Ac/dc
Ac/dc
Viesis
Atbilde  malvis_m
02/03/2021 20:14

Reti kurš pērk auto vadoties no izdevīguma. Citādi mums brauktu tikai hyundai getsi un dacijas.
Pērk labāko price/performance savām iegribām. Un EV daudz kur izgriež pogas ICE. Pašlaik vēl ne cenā…

malvis_m
Atbilde  Ac/dc
02/03/2021 20:43

es pērku lielākoties dēļ nepieciešamības.
EV ir dārgs un savējo pirku tikai dēļ aprēķina, ka būs bezmaksas stāvvietas centrā… cerams, ka tādā veidā atmaksāsies, kā būs praksē redzēs pēc gadiem 🙂

Normunds
Normunds
Viesis
Atbilde  malvis_m
04/03/2021 13:51

Tā ka man jau pēdējo gadu darbs ir no mājām un neizskatās, ka kaut kas šajā jomā mainīsies, tad sabiedriskā transporta joslas un brīva autostāvvieta galīgi nav aktuāli.
Par EV pirkuma naudu varu vēl daudzus gadus liet dīzeli un maksāt ekspluatācijas nodokli. 🙂

Kārlis Mendziņš
Atbilde  Normunds
04/03/2021 19:45

Vai arī vēl labāk – pārdot automašīnu.

Normunds
Normunds
Viesis
Atbilde  Kārlis Mendziņš
04/03/2021 21:10

Kāpēc jāpārdod?
Man patīk apziņa, ka jebkurā brīdī varu iekāpt un aizbraukt kur vēlos. Visādi taksometri vai koplietošanas auto nav opcija,jo rada stipri daudz neērtību. + neesmu redzējis attiecīgas klases koplietošanas auto.

andza
andza
Viesis
Atbilde  Normunds
16/02/2022 18:55

Te Mendziņš cenšas visiem iestāstīt, ka tikai elektromobilis būs tas, kas atrisinās visas pasaules ekoloģijas problēmu.
Nemaz nerunājot par tādiem dabas piesārņojumiem, kurus rada meža ugunsgrēki, vulkānu izvirdumi, manis iepriekš pieminētie derīgo izrakteņu iegūšanā izlietotie resursi, to ieguves piesārņojums utt.
Mendziņ, vai vari sarēķināt, cik Havaju salās notiekošā Vulkāna izvirduma piesārņojums ir ekvivalents ar dīzeļa automašīnu skaitu, kas brauc ar 1.6TDI dzinēju gada griezumā?
Vai vari sarēķināt cik daudz kobalta ir jaizrok, lai izgatavotu 1000 Tesla automašīnām 90KWh baterijas? Cik daudz kobalta izrakšanai jātērē fosilā degviela? Zināšanai, es nezinu milzīgus kravas auto, kas darbotos uz litija baterijām, varbūt Tu zini?
Cilvēks domā, ka vakar paradītā filma man atvēra čakras, nē, es par šo tēmu diezgan daudz esmu domājis pirmīt. Varbūt tās saturs man uzspieda uz pogām un atļāvos ierakstīt.
Nu nav tā, ka zaļš izskatās balts un pūkains.
Es saprotu, ka Mendziņam (līdzīgi kā tam fake news Endziņam) viss ir priekš skatījuma, saita apmeklējuma, popularitātes un atzinības. Kā nekā nauda nāk no šī biznesa un weblapas.
Interesējos par elektromobiļiem jau diezgan sen, tie patīk, bet ir tomēr dārgi.
Sākotnēji, jā domāju tāpat kā saita satura uzturētājs, būs tik labi un viss čiki, elektrība kritīs no gaisa un visu varēs lādēt, būs laimīgi cilvēki. Nu NAV TĀ!
Protams, ja mans bizness būtu elektroauto uzlādes lietas, būtu svarīgi atspēkot visu ko šeit raksta pretinieki.
Kad visi sāks lādēt un braukt, radīsies elektrības deficīts, būs jāražo vēl vairāk un fosilais piesārņojums būs vēl lielāks.
Mendziņam varu piebilst, ka noteikti iegādāšos elektromobili, bet stāsts te ir par ražošanas vs dīzeļa dedzināšanas piesārņojumu nevis par to, cik paši elektromobiļi ir slikti.

andza
andza
Viesis
Atbilde  Normunds
16/02/2022 19:14

Vari ari šito komentu iebāzt twitterī, es neapvainošos. Man liekas, ka Tu pats ar savu uzvedību skrien pēc lētas slavas.
https://twitter.com/brittlestar/status/1472669869573394432?s=20&t=horKXmQD7nAc5UuuTNYHeA

24
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: