Timrots un “Zebra” atkal testē elektroauto. Atkal sākas brīnumi
Pauls Timrots un raidījums “Zebra” ir vēlreiz apskatījuši elektroauto tematu. Šoreiz, liekas, raidījuma veidotāji ir vairāk aizrāvušies ar šova elementiem kā ar stāsta stāstīšanu.
P. Timorts un Fiat 500e
Pauls Timrots un raidījums “Zebra” ir vēlreiz apskatījuši elektroauto tematu. Šoreiz, liekas, raidījuma veidotāji ir vairāk aizrāvušies ar šova elementiem kā ar stāsta stāstīšanu.
Pirms 1.5 gada Pauls Timrots raidījumam “Zebra” izmēģināja Volkswagen e-Golf un mēģināja tikt līdz Liepājai ar to. Mēģināja un, sākoties brīnumiem, tā arī nenonāca līdz tai. Pāris mēnešus vēlāk citam raidījumam izmēģināja Tesla Model 3. Tad gan smaids neviļus parādījās un nenozuda no Paula sejas. Vēl salīdzinoši nesen Pauls arī izmēģināja Audi e-tron. Nevar teikt, ka Pauls Timrots nezina neko par elektroauto. Viņš pat pagodāja Uzlādēts.lv ar interviju.
Šoreiz tiek mēģināts pārveidots Fiat 500. Tam gan netika dots uzdevums aizvest uz Liepāju, jo ar pilnu bateriju šis konkrētais spēj zem 100 km. Šoreiz uzdevums bija ikdiena. Izvēle par labu šim bija tā cena, jo “vidējais latvietis pērk 12 gadus vecu mašīnu, kura maksā starp 3’000 un 6’000 €”. Jāsaka, ka izvēlētais elektroauto vēl nav attiecīgajā vecumā, lai gan cena ir īstā.
Šovs
Jau pirmajās sekundēs cilvēks var saprast, ka būs interesants skatāmgabals. Pauls Timrots pie kādas mājas kliedz, lai viņam nomet pagarinātāju. Mirkli vēlāk tiek paziņots, ka elektroauto nav sievietēm, jo uzlādes kabelis ir netīrs ar suņa sūdiem un smird. Tas atgādina Nissan vadītāju, kurš izteicās, ka elektroauto sievietēm neder, jo uzlādes kabelis esot viņām par smagu. Dāmas, vai tā ir? Iveta Vītola par to vismaz neko neieminējās.
Manos trīs gados ar elektroauto man nav gadījies, ka mans uzlādes kabelis būtu smirdējis pēc suņa sūdiem. Netīrs tas gan ir, jo lielākā daļa no tā tomēr atrodas uz zemes starp uzlādes punktu/rozeti un automašīnu. Tomēr nav tā, ka uzlādes stacijas būtu suņu pastaigu parku vidū.
Inženieri vainīgi
Nezinu nevienu elektroauto, kurš no rūpnīcas iznācis būtu aprīkots ar benzīna sildītāju vai nerādītu atlikušo enerģijas daudzumu kā nobraucamo kilometru atlikumu. Tomēr no raidījuma varētu likties, ka tieši tā tas ir visām. Ko raidījumā nepiebilda ir tas, ka šis Fiat no rūpnīcas izripoja kā benzīna variants. To var saprast jau no uzlādes ligzdas. Lai gan Fiat savus agrākos elektriskos 500 nemīlēja, pat viņi neatļautos, lai tas izskatītos kā kaimiņa garāžas šķūninga risinājums. Oriģinālajam 500e uzlādes ligzda atrodas virs aizmugurējā labā riteņa (skatīt zemāk) nevis priekšējā emblēmā (skatīt tiltulbildi).
Visu laiku lādē
Raidījuma garumā vairāk tika runāts par to, cik daudz ir jālādē, kā par to, kāda ir šī konkrētā mašīna. Lādēja gan pusdienu vietā, gan pie kāda Rīgas daudzstāvu nama, gan pie friziera, gan Biķernieku trases vidū no benzīna ģeneratora. Rodas jautājums, ikdienā to vien dara kā brauc, ja visu laiku jālādē? Mans ikdienas maršruts ir aptuveni 40 km un par uzlādi es nebūt ne tik tuvu neiespringstu kā raidījumā uzrādīja.
Es nesen runāju ar cilvēku, kas ar elektroauto pārvietojas nepilnu pusgadu. Viņš ne reizi nebija izmantojis citas uzlādes iespējas kā mājas rozeti. Kāda ir viņa taktika? Tādas nav. Viņa ikdiena ir krietni mazāka par 300 km, kas ir teorētiskais iespējamais attālums, ko viņa mašīna iespēj starp uzlādēm. Tāda pati situācija ir citam, kuram ir elektroauto, kas spēj veikt 80 km starp uzlādēm. Taktika ir nepieciešama tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos, piemēram, man. Bet, nu, mana pieredze, spriežot pēc komentāriem zem teju katra raksta, jau nav vērā ņemama. Ne jau katram ir iespēja atrast kādu no uzlādes stacijām…
Der vien kā otrā mašīna
Nebūtu vēlams, ka cilvēki, kas līdz šim labi dzīvojuši bez automašīnas, pēkšņi mestos pirkt sev vienu, kaut vai elektrisko. Latvijā jau tā teju katram, kam ir tiesības, ir arī savs auto. Par to mēs ar P. Timrotu esam vienisprātis. Tomēr sekojošais citāts ir tāds jancīgs:
Par elektroauto iegādi, visticamāk, domā tie, kuriem jau ir viena automašīna. Tiem, kuriem nav auto, ja vien nav jābrauc pilsētas apstākļos, ar vienu elektromobili iztikt būs grūti – šis auto noteikti nav tāds, ar ko pārvietoties starp pilsētām vai uz laukiem. Braucot tālākas distances, neizbēgami nāksies nokļūt situācijas, kurās būs svešiniekiem jāprasa atļauja palādēt savu auto.
Pauls Timrots raidījuma “Zebra” sižetā
A. Bogustovs reiz izteicās, ka viņš sev iegādājās elektroauto kā otro auto. Pēc dažiem mēnešiem viņam kļuva žēl, ka iepriekšējā benzīna mašīna sāk rūsēt garāžā no nelietošanas. Pārdeva to.
Esmu pats braucis uz Daugavpili un atpakaļ vienā dienā, lauki, uz kuriem braucu regulāri, man ir Limbažu novadā un zinu cilvēkus, kas visu Eiropu izbraukājuši ar savu elektroauto. Teikt, ka elektroauto der vien pilsētai un ārpus tās būs jāmeklē svešinieku palīdzība, ir sabiedrības maldināšana. P. Timrots pats veica sižetu par vāciešiem, kas veica organizētu braucienu uz Rīgu, un atzina, ka Latvijā uzlādes tīkls ir vairāk kā apmierinošs.
Jā, konkrētais modelis varbūt arī neder, lai aizbrauktu kur tālāk par 30 km no mājām, ja nav, kur palikt uz pāris stundām, lai to uzlādētu. Tomēr no sižeta nevarēja saprast, ka tas ir domāts par konkrēto mašīnu. Iespaids radās, ka tas ir domāts par visiem elektroauto. Gan Audi e-tron (400 km autonomija), gan Tesla Model 3 (560 km), gan Hyundai Kona (400 km), gan Dacia Spring Electric (200 km). Vienlaicīgi, lielākajai daļai cilvēku arī šis pārveidotais Fiat ar 75 km autonomiju apmierinātu vajadzības.
Gala vārds
Noslēdzot raidījumu, P. Timrots nosauca pāris ciparus, kam var ticēt:
- Uzlāde šai automašīnai: 4 h
- Autonomija ar pilnu uzlādi: 75 km
- Izmaksas par pilnu uzlādi: < 2 €
- Lietota un pārveidota elektriskā Fiat 500 cena: 6’000 €
Tad nosauca pāris, kuram nevar ticēt. Piemēram, teica, ka jaunākas elektriskās mašīnas, kas aprīkotas ar ātro uzlādi, maksā 100’000 €. Audi e-tron ir ļoti tuvu šai summai, bet Tesla Model 3 ir puse no tās. Nissan Leaf, kas joprojām ir populārākais elektroauto pasaulē, un Renault Zoe, kas ir Eiropas populārākais elektroauto, maksā aptuveni 30’000 €, VW e-Up! maksā 20’000 €, Dacia Spring Electric maksās 15’000 €, Citroen AMI maksā 6’900 €. Pat Ford Mustang Mach-E nemaksās ļimonus vai desmitdaļu no tāda. Arī jaunais elektriskais Fiat 500, kuru ražotājs vairs neienīst, nemaksā tik daudz, lai gan tā cena liks pacelt uzacis.
Personīgajā sarakstē P. Timrots man teica, ka raidījuma stāsts bija par to, ka cilvēki būtu ar mieru pirkt elektroauto ar diezgan mazu nobraukumu, ja tie maksātu veca Passat cenā. Par atbilstošu cenu izrādītos, ka visi būtu ar mieru pieciest autonomiju, kas ir zem 100 km. Man un, domājams, daudziem citiem, tas noteikti nebija tas, ko izsecināja no šī raidījuma. Varbūt nākamreiz.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Man patīk ka par nobraucamā attāluma argumentu joprojām tiek izmantota cilvēciņu, kuriem mašīna ir domāta lai stumdītos pa rīgu, vienmuļās ikdienas saplānotās gaitas 🙂 To ka kaut kas tajā variantā vienalga nav kārtībā, parāda fakts ka cilvēks, kuram mīļākā nodarbe braucot ir rēķināt atlikušos kilometrus un attālumu līdz tuvākajam štepselim, tāpat vidēji reizi gadā var savu mašīnīti stumt – bet ko darīt cilvēkam parastajam, par kura eksistenci raksta autors nav atklājis, kurš vēlas mašīnā ieliet 300-400 kilometrus, nevis “pa piecīti” un tad visu laiku domāt, kur var aizbraukt un vai nepaliks? 🙂
… un nobraukt 400km bez izkāpšanas no auto?!!! 300km, darbinot arī apkuri, var nobraukt ar Leaf/Golf klases elektromobiļiem, kam akumulatora ietilpība 60kWh.
Kas tur tāds īpašs tajos 400 bezapstājas kilometros? Vajag pa nakti izgulēties nevis pļumpēt visu laiku kafiju, tad nevajadzēs ik pēc 100 km apstāties aplaistīt kādu stabu 🙂
Jā, ar tevis nosauktajām mašīnām var ideālos apstākļos nobraukt 300 km – ar piebildi ka 1) kamēr akumulators ir jauns 2) un tas tāpat nav pat puse no šo mašīnu normālo versiju nobraucamā attāluma. Par pirmo – es redzu pēc pāris bik vecākām ierīcēm kā litija jonu aķi noveco – paldies, es nevēlos to piedzīvot mašīnā – ne par velti ekofani mēdz uzsvērt “pēc tik un tik kilometriem/uzlādes cikliem/gadiem atlikuši tik un tik procenti ietilpības [kas tāpat vienmēr ir nožēlojams cipars] , bet neviens nerunā par pieaugošo akumulatora iekšējo pretestību, kas mašīnītei, kas bez uzlādes nav spējīga izveikt bik garāku braucienu, varētu izvērsties par ļoti nopietnu problēmu…
1.Ilgstoši sēdēt bez izkustēšanās ir kaitīgi: gan auto, gan pie galda (datora).
2.Par e-auto akumulatoru kapacitātes max zudumu garantijas laikā ir skaidrība. Manuprāt, lietderīgāka būtu informācija par akumulatora uzlādes organizēšanu ar mērķi samazināt kapacitātes kritumu.
3.Protams, auto jāizvēlas atbilstoši savām vajadzībām un iespējām.
1) Jā, nu tiešām šausmīgi kaitīgi vienu vai divas reizes nedēļā pasēdēt četras stundas bez apstājas pie stūres… Un ja biežāk – parasta mašīna ļauj tās ieteicamās ik-divu stundu pauzes uztaisīt ik pēc divām stundām, nevis kaut kad, kad tuvumā ir štepselis.
2) Kāpēc tu runā par ietilpības zudumu, kas pilnīgi noteikti ir mazākā problēma? 😀 Pie viena ar novecošanos akumulatoram pieaug iekšējā pretestība – attiecīgi tas lēnāk uzlādējas, un nespēj pilnvērtīgi atdot savus krājumus – smagā gadījumā tas varētu izskatīties tā ka pusstundu ilgā uzlādīte varētu būt stundu gara vai ilgāka, lai panāktu to pašu, ko jaunam pa pusstundu – un minot grīdā kristos spriegums. Es nemaz nešaubos ka šo dabas parādību elektriskās mašīnītes no lietotājiem slēpj, gluži tāpat kā mans 7 gadus vecais telefons neizrāda akumulatora pretestības problēmas – tik vien ka pilnvērtīgi uzlādēt akumulatoru var atstājot uz nakti pie datora USB porta, jo uztaisot ātro uzlādīti, pēc tam strauji krīt uzlādes līmenis. Teksts par garantijas laiku – bomba.
1) Man tādi pagari braucieni saistās arī ar mazajiem bērniem, kad bez izklaides pauzēm neiztikt. Manuprāt, par galveno esam tikuši skaidrībā: ir dažādi paradumi un apstākļi, tāpēc izvēlamies attiecīgu auto no pieejamajiem.
2) E-transportlīdzekļu – e-velo, e-mopēds, e-auto – pieredzējušie lietotāji (Latvijā un Baltijas valstīs kopš 2004.gada) zina, ka izšķirošs ir kvalitatīvs lādētājs. Akumulatora iekšējās pretestības izmaiņas viedie lādētāji kompensē ar palielinātu spriegumu. Lādētājus jāsalīdzina pēc to konstrukcijas/darbības algoritma: vispārīgā gadījumā analoģija ar telefona lādētāju nav korekta.
3) Ko nozīmē “bomba”?
Ir jau jāpabrīdina cilvēki, pirms viņi pēc auto pirkšanas ir apstājušies krustojuma vidū ar nosēdušos bateriju 🙂
Kas interesēsies, painteresēsies, kam elektroauto izsauc tūlītēju pretreakciju, tas pirks kā pēdējais. Toties ir ar mieru paskatīties sižetu par elektroauto arī šodien, ja atbilst viņu patreizējam noskaņojumam.
Protams, Pauls Timrots savos raidījumos uztur šova devu.
Aktuālajā sižetā ir arī racionāls secinājums: ja domājam par elektromobiļu masveidību,
jāpiedāvā uzlādes bez nepieciešamības vadāt līdzi savu kabeli. Tas ka agrīnie lietotāji ir gatavi uz dažādiem upuriem, nedrīkst kļūt par kritēriju uzlādes infrastruktūras attīstīšanai.
Vēl viena interesanta nianse par picēriju un tuvāko uzlādes staciju 🙂
https://prnt.sc/rl34zy