Lexus ar gariem zobiem izlaiž elektroauto
Par spīti tam, ka savas mašīnas aizvien vairāk elektrificē, Lexus jau gadiem ir skeptiski attiecībā pret elektroauto. Lexus UX300e ir pirmais no Toyota grupas, kas mēģinās ielauzties nu jau blīvajā elektrisko krosoveru tirgū.
Lexus UX 300e
Par spīti tam, ka savas mašīnas aizvien vairāk elektrificē, Lexus jau gadiem ir skeptiski attiecībā pret elektroauto. Lexus UX300e ir pirmais no Toyota grupas, kas mēģinās ielauzties nu jau blīvajā elektrisko krosoveru tirgū.
Lexus brenda turētājs Toyota bija vieni no pirmajiem, ja ne pirmie, kas iepazīstināja šīs autobūves ēras pasauli ar hibrīda sistēmu – iekšdedzes dzinējam tika pievienots elektriskais motors ar mazu bateriju, lai palīdzētu veikt sarežģītākos braukšanas uzdevumus (braukšanas uzsākšana, strauja paātrināšanās un kalnos augšup braukšana). Tomēr pēdējos gados Japānas autoražotājs un tā meitas uzņēmums nav tikuši tālāk par lādējamu hibrīdu, ja neskaita Kalifornijai ekskluzīvo RAV4 EV.
Pirms vairākiem mēnešiem Lexus atzinās, ka ir spiesti taisīt elektroauto, jo Ķīnas un Eiropas izmešu regulas neatstāj autoražotājam citas iespējas. Tagad pirmais elektroauto ir prezentēts – Lexus UX300e. Tas atspoguļo tieši to, ko autoražotājs var izdarīt “caur negribu”.
Vispārīgi raugoties, UX 300e ir neslikts elektroauto. Izskats tam ir kā UX sērijai. Sola piedāvāt līdzvērtīgu vai labāku braukšanas pieredzi. Būs aprīkots ar tālvadības iespējām caur telefona aplikāciju. Instrumentu panelis ir neuzbāzīgs un gaumīgs.
Lexus UX 300e:
- Cena: 50’000 € (pieņēmums)
- Autonomija:
400 km (NEDC)~270 km - Akumulators: 54.3 kWh
- Motora jauda: 150 kW
- Griezes moments: 300 Nm
- 6.6 kW (33 km/h) lēnās uzlādes jauda (Type 2)
- 50 kW (249 km/h) ātrās uzlādes jauda (CHAdeMO)
- Cena/autonomija: 185 €/km
- Cena/kWh: 920 €/kWh
- Autonomija/kWh: 4.97 km/kWh (20.11 kWh/100 km)
Preses relīzē šis elektroauto tiek slavēts, bet starp rindiņām var izlasīt, ka šī mašīna ir radīta, lai apmierinātu ES un Ķīnas regulas. Piemēram:
Lai gan elektroauto paši par sevi ir klusi, UX 300e ir spēcīgāka izolācija, lai nomāktu ārējos trokšņus, piemēram, vēju un oļus, kas citādi būtu pamanāmi, jo nebūtu motora un transmisiju skaņu. Lexus koncentrēšanās uz skaņas pārvaldību ļauj autovadītājiem izbaudīt komfortablu mieru salonā.
No šī teksta var izvilkt divas atziņas – Lexus ir padarījuši šo mašīnu smagāku, pievienojot papildus izolāciju, un citas viņu automašīnas nepiedāvā “izbaudīt komfortablu mieru salonā”. Preses relīzē, kurā puse teksta ir par to, kā vispārīgs elektroauto pārvietojas un ir uzbūvēts, var atrast vēl vairākus izceļamus citātus.
Motora, invertora, pārnesumu un lielas ietilpības akumulatora efektivitāte tika maksimizēta, izmantojot iegūtās zināšanas, izstrādājot hibrīdautomobiļus. Uzlabojot visas sistēmas veiktspēju, UX 300e autonomija ir bez raižu 400 km*.
Vissliktākais, ko preses relīzē par elektroauto varēja izdarīt, tika izdarīts – uzrādot autonomiju, tika izmantots NEDC cikls. Pēc NEDC cikla Lexus pirmais mūsdienu elektroauto “bez raizēm” iespēj 400 km. EPA cikls, kas ir daudz reālistiskāks, attiecībā pret NEDC ir 2:3, t.i., ja elektroauto pēc NEDC iespēja 300 km, tad EPA būs 200 km. Pārrēķinot, UX 300e iespēj 270 km, kas liekas ticamāk tāda izmēra mašīnai ar 54 kWh bateriju.
Lai padarītu lietas sliktākas, tas būs aprīkots ar CHAdeMO ligzdu. Vismaz nekur nav minēts, ka Eiropa varētu saņemt CCS versiju. CHAdeMO šobrīd ir limitēts līdz 50 kW jaudai, t.i., lai veiktu nākamos 200 km bez apstājas, būs jāpavada stunda pie ātrās uzlādes stacijas. Šobrīd gan Latvijā no 79 ātrajām uzlādes stacijām tikai 1 spēj piedāvāt lielāku jaudu kā UX 300e spēj pavilkt, bet jau nākamgad Latvijā būs Ionity tīkls ar sākotnēji 3x un vēlāk 7x lielāku jaudu, kas nemaz nepiedāvās CHAdeMO uzlādes iespēju. Par laimi, apejot mašīnai apkārt, varēs atrast Type 2 ligzdu. Par nelaimi, tā spēs paņemt tikai 6.6 kW.
Vismaz atšķirībā no Nissan Leaf, šis elektroauto būs aprīkots ar dzesēšanas funkciju. Diemžēl, tā ir gaisa dzesēšana, kas ir pierādījusies, ka ir efektīvāka par neko, bet mazāk efektīva kā šķidrā dzesēšana.
Eiropā to varēs iegādāties jau nākamgad (stingrās regulas stājas spēkā nākamgad) un, lai gan cenas vēl zināmas oficiāli, var reķināties ar to, ka UX 300e maksās vismaz 50’000 €, kas iekļautos esošā UX klāsta dārgajā galā. Ford Mustang MachE (340 km autonomija), Kia e-Niro (455 km), Tesla Cybertruck (400 km), Volvo XC-40 Recharge (400 km), Peugeot e2008 (310 km) būs lētāki un Hyundai Kona (449 km) ir lētāks variants.
Toyota vairākkārtīgi ir izteikušies, ka pēc elektroauto nav pieprasījuma. Vienlaicīgi korejieši (Hyundai/Kia) nespēj apmierināt pieprasījumu un BMW vienīgā elektroauto pārdošanas apjomi ar katru gadu aug. Mani māc šaubas par to, vai šis elektroauto būs jebkurā valstī, ieskaitot mājas zemē Japānā, starp Top 10 elektroauto.
Toyota strādā pie jaunas ražošanas platformas, kuras pirmie modeļi jau būs pieejami nākamgad. To izmantos Toyota, Lexus, Subaru un Mazda un tā spēs ražot ne tikai elektroauto, bet arī lādējamos hibrīdus.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Nav tāds “toyota meitasuzņēmums lexus” – ir tikai toyota brends lexus, tāpat kā viņiem bija brends scion. Ja gribas paskatīties kā izskatās meitasuzņēmums – paskaties uz audī – audī ir savas fabrikas, kurās ražo īstos audī – A4, A6, A8 – nu vismaz salīdzinoši nesen tikai ingolštatē un nekarshulmā; tagad varbūt ar MLB ienākšanu šos liek kopā arī citur – savs brends, savs izskats, agrākos laikos arī savi dzelži. Tikmēr lexus mašīnas liek kopā vienās fabrikās ar toyotām, un japānā tāds “lexus” vispār nepastāv, tikai toyota.
Protams ka šie to dara ar gariem zobiem – toyota nākotni saskata ūdeņradī un tāpēc arī to attīsta, bet elektromobīļos saskata pārejas soli, kuram gribēja pārkāpt pāri. Attieksme pret skaņas izolāciju nav nekas īpašs – tipisks japānis ar saskaitītu katru ražošanā iztērēto kapeiku.
Attiecībā par pirmspēdējo rindkopu – varbūt zem kaut kādiem apgalvojumiem vajadzētu likt saites, kurās ir pamatojums attiecīgajiem apgalvojumiem, nevis tukša demagoģija? 🙂 Jā, tieši tā, pēc elektromobīļiem nav pieprasījuma – ko priekš tāda patiesi globāla ražotāja kā Toyota nozīmē daži desmiti tūkstošu kaut kādu elektromobīļu gadā? Pilna āfrika ar toyota pikapiem – vai tie paši nēģeri pirks elektromobīļus? Nepirks. Tas pats attiecas uz ļoti daudzām citām pasaules valstīm, jo liels autoražotājs – tas obligāti nav kaut kas VW-veidīgs, kura mērķauditorija ir turīgi pircēji, pamatā rietumvalstīs. Bet tas ka viens korejiešu ražotājs pateicoties PR nespēj saražot pietiekami daudz, neko nenozīmē, jo visa industrija ir kaut kas bik vairāk par vienu pašu hujdaju – kā redzam https://www.reuters.com/article/us-lithium-conference-producers/lithium-producers-hit-by-first-big-downturn-of-electric-vehicle-era-idUSKBN1XN0HV šeit, ar to pieprasījumu tā ir kā ir…