2019. gada 3. ceturkšņa statistika. Vēl labāks kā iepriekšējais
Šajā ceturksnī elektroauto skaits ir audzis par 15%. Tas ir straujākais kāpums kopš statistikas publicēšanas un ir pamats domāt, ka nākotnē to būs daudz vairāk.
Šajā ceturksnī elektroauto skaits ir audzis par 15%. Tas ir straujākais kāpums kopš statistikas publicēšanas un ir pamats domāt, ka nākotnē to būs daudz vairāk.
Šī gada pirmajā ceturksnī elektroauto skaits Latvijā pieauga par 28 vienībām (+7.17%), bet otrais ceturksnis bija labāks un tanī reģistrēja 48 elektroauto. Trešais ceturksnis izrādās ir bijis vēl labāks – reģistrēts 71 elektroauto.
2019. gada 3. ceturksnī kopā ir reģistrēti 756 elektriskie transportlīdzekļi (ETL). No tiem 589 ir elektroauto. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni klāt nākuši 22 elektriskie mopēdi, 71 elektroauto (+14.89%), 1 kvadracikls, 1 motocikls un 3 autobusi.
Gada griezumā skatoties, ETL skaits ir audzis par 45.38%, bet elektroauto par 45.43%.
Pagājušajā ceturksnī pirmo reizi reģistrētā Tesla Model 3 tagad jau ir ar 18 Latvijā reģistrētām vienībām. Jūnijā, kad pasteidzos ar datu pieprasījumu, bija reģistrēti divi šie Norvēģijā pieprasītākie transportlīdzekļi.
Tendences
Ar esošajiem datiem var prognozēt, ka 2014. gada pieaugums (+184 ETL) tiks pārspēts. Šī gada pirmajos 3 ceturkšņos ir reģistrēti 147 elektroauto, kas liek pamatoti domāt, ka pieprasījums būs beidzot sasniedzis to līmeni kāds bija, kad valsts atbalstīja elektroauto iegādi tik ievērojami, ka VW e-Up! cena bija pat zemāka par benzīna Up!. Tam gan būs nepieciešams, lai pēdējais šī gada ceturksnis būtu ar līdzīgu pienesumu kā šis vai iepriekšējais.
Par labu noteikti ir nācis tas, ka Latvenergo ir atklājuši savas uzlādes stacijas, kas novietotas ievērojami izdevīgākās pozīcijās, salīdzinot ar CSDD stacijām.
Ja pieņem eksponenciālu līkni pāri pagājušo ceturkšņu datiem, tad paredzams, ka 2025. gadā, kad Satiksmes Ministrija plāno, ka ar jauno valsts atbalstu būs 2’000 elektroauto, to būs 1’700-2’200. Šāds skaits tiek prognozēts, nemainoties esošajam valsts un pašvaldību atbalstam. 2030. gadā, kad SM plāno, ka būs 6’000 elektroauto, to būs 5’600-7’000. Tas liek prognozēt, ka ar izteiktāku valsts atbalstu elektroauto skaits pieaugs ļoti strauji.
Tikmēr kopējais elektrisko transportlīdzekļu kopskaits būs 2’100-3’000 2025. gadā un 6’800-8’500 2030. gadā. Šajā skaitā noteikti lielu daļu sastādīs elektriskie mopēdi, kas pēdējos ceturkšņos piedzīvo strauju izaugsmi (+52% gada griezumā).
Pēc mūsu prognozēm, līdz 2030. gadam pa Latvijas ceļiem varētu ripot aptuveni 30’000 tīrāku, klusāku un efektīvāku automobiļu, kuriem elektroenerģiju nodrošināsim arī mēs – gan kā ražotāji, gan kā atbildīgi uzlādes tīkla saimnieki.
Āris Žīgurs, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs
Jāpiezīmē, ka šis ir jau kārtējais ceturksnis, kas nes lielāku pieaugumu kā eksponenciāla līkne pāri iepriekšējiem datiem prognozē. Tāpēc šīs prognozes var saukt par piesardzīgi optimistiskām.
Skatoties uz to, ka pat šajā ceturksnī starp jaunajām mašīnām elektriskās ir tikai 0.99% (0.69% gada griezumā), ir skaidrs, ka valsts mērķis sasniegt 10% atjaunojamo energoresursu transporta sektorā līdz 2020. gadam netiks sasniegts. Lai neliktos, ka valdība kaut ko panikā mēģina labot, jaunajā Nacionālajā enerģijas un klimata pārmaiņu plānā ir liels uzsvars uz saspiesto dabasgāzi, kuru šobrīd ir iespējams uzpildīt vienā vietā Latvijā. Līdz 2030. gadam valdība plāno ieguldīt 130 miljonus eiro, lai attīstītu infrastruktūru, un 120 miljonus eiro šī enerģijas veida izpētei.
2030. gads ir 5 gadus pēc tam, kad Norvēģija, kurai jau tagad vairākus mēnešus ETL īpatsvars starp jaunajām mašīnām ir bijis pie 50%, būs aizliegusi iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un tas ir tas gads, kad Vācija, Zviedrija, Nīderlande, Īrija, Indija un Izraēla būs darījušas to pašu.
Nākamais gads
Ņemot vērā, ka nākamgad būs pieejami elektriskie trīnīši no Volkswagen grupas, kas maksās zem 20’000 €, var paredzēt, ka elektrisko mašīnu pieprasījums pieaugs straujāk nekā prognozēts. Tas arī attīstīs lietoto elektroauto tirgu. Jau šobrīd daudzi uzmanīgi vēro Norvēģijas lietoto auto tirgu, jo tur var iegādāties lietotu elektroauto aptuveni divas reizes lētāk kā Latvijā.
No nākamā gada stājas spēkā jaunā ES regula par izmešiem, kas piespiedīs autoražotājus daudz vairāk tirgot bezizmešu transportlīdzekļus. Peugoet atzinās, ka viņiem, lai sasniegtu jaunās regulas, ir jābūt 7% elektroauto no kopējā pārdoto vieglo transportlīdzekļu skaita.
Bonuss
Latvijas elektrisko transportlīdzekļu grafiskā vizualizācija kopš 1980. gada:
Par CNG uzpildi pareizi ir jāraksta “ko var uzpildīt vienā PUBLISKĀ vietā latvijā” – es nezinu par likumu niansēm, bet nevienam privātmājas īpašniekam teorētiski nekas neaizliedz uzstādīt savu kompresoru un pildīt savu mašīnu no sava gāzesvada; cik dzirdēts, vācijā tāds risinājums ir diezgan iecienīts.