Gada populārākais elektromobilis Latvijā – Nissan Leaf
CSDD ir publicējuši pilnu informāciju par pagājušā gada elektrotransportlīdzekļiem. Gada laikā elektrotransportlīdzekļu skaits palielinājies par 37%.
Iepriekš jau ziņojām, ka vieglo elektrotransportlīdzekļu (ETL) skaits audzis par 42%, bet tobrīd nebija zināms, cik daudz ir pārējo ETL. 2018. gada laikā ETL skaits pieaudzis par 37%, jeb par 152 vienībām. No tiem: 130 vieglie auto, 18 mopēdi, 4 autobusi un viens motocikls, bet viens kvadracikls ir zaudēts. Pavisam Latvijā 2019. gada 1. janvārī reģistrēti 558 elektrotransportlīdzekļi.
2018. gada dati
Lielāko pienesumu devis Nissan Leaf, kura visas trīs versijas kopā sastādīja 41 vienību jeb 27% no 2018. gada klāt nākušajiem ETL. Otrais un trešais lielākais pienesums attiecīgi bija no BMW i3 (28 (4 no tiem bija i3s un 2 bija I3 REx)) un Hyundai Ioniq (16 (1 lādējamais hibrīds)). Tikmēr Latvijā populārākais ETL VW e-Up! 2018. gadā papildināja savu skaitu ar vienu vienību.
Populārākie 2018. gada ETL:
1. Nissan Leaf (+41)
2. BMW i3 (+28)
3. Hyundai Ioniq (+16)
4. Kia Soul EV (+11)
5. RadRhino Electric Fat Bike (+9)
6. Tesla Model S/Tesla Model X/Opel Ampera (katrs +5)
9. Jaguar I-Pace/Citroen C-Zero/Audi A3 Sportback e-tron/SOR EBN 9.5/Melex 965DS (katrs +4)
Latvijā populārākie ETL:
- VW e-Up! – 137 vienības
- Nissan Leaf – 76
- BMW i3 + BMW i3 REx + BMW i3s – 67
- Nissan eNV200 – 33
- Kia Soul EV – 27
- Tesla Model S – 18
- Hyundai Ioniq Electric + Hyundai Ioniq Plug-In – 17
- Opel Ampera – 16
- Melex 965 DS – 13
- Think City – 12
Ceturkšņa dati
Gada pēdējā ceturksnī klāt nāca 39 ETL, no kuriem 2 bija autobusi, bet pārējie vieglie autotransportlīdzekļi, bet zaudēts tika viens kravas transportlīdzeklis. Salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem, kas ir pieejami e-transports.org mājaslapā, šis bija 3. ETL bagātākais ceturksnis (divi iepriekšējie ceturkšņi bija veiksmīgāki), bet procentuālā ziņā 4. labākais. Ja tic, ka vēsture atkārtojas, tad šī perioda ceturksnis ir vissliktākais no nākamajiem četriem, kas varētu liecināt, ka 2019. gadā klāt nāks 200-250 ETL.
Tuvākajos gados tiek sagaidīts ievērojams ETL pieaugums dēļ tā, ka kopš šīs vasaras ir atklātas 70 uzlādes stacijas, kas ļauj pat ar 1. paaudzes ETL izbraukt visu Latviju un līdz 2020. gadam būs vēl 70, būs pieejami aizvien vairāk ETL, kas spēj veikt lielākus attālumus starp uzlādēm, ETL kļūst lētāki un sabiedrība tiek aizvien vairāk informēta par to iespējām.
Tendences
2018. gadā tika piedzīvots lielākais pieaugums kopš 2014. gada, kad bija līdzfinansējums no KPFI un tika reģistrēti 186 ETL (174 no tiem ar KPFI līdzfinansējumu). Ļoti ticams, ka nākamajā gadā pieaugums būs lielāks par 2014. gada. Ja pieņem eksponenciālu līkni pāri pagājušo 4 gadu ceturkšņu datiem, tad paredzams, ka 2022. gadā Latvijā būs aptuveni 1000, bet 2030. gadā aptuveni 5000 ETL. Tomēr ETL izaugsme pēdējos divos mēnešos ir virs šīs līknes, kas varētu liecināt, ka nākamie ceturkšņi mainīs prognozi.
Ar šādiem tempiem valsts mērķis sasniegt 10% atjaunojamo energoresursu transporta sektorā līdz 2020. gadam neliekas pat tuvu sasniedzams. Lai sasniegtu šo 10% mērķi, Latvijā pēc vispārējiem aprēķiniem vajag aptuveni 5’000 elektromobiļus. Kā jau augstāk rakstījām, tas varētu notikt aptuveni 2030. gadā.
2030. gads ir 5 gadus pēc tam, kad Norvēģija, kurai jau tagad vairākus mēnešus ETL īpatsvars ir bijis pie 50%, būs aizliegusi iekšdedzes dzinēju pārdošanu un tas ir tas gads, kad Vācija, Indija, Īrija, Izraēla un Nīderlande būs darījušas to pašu.