2020. g. 1. ceturkšņa statistika – 12% vairāk un jauns populārākais elektroauto

Kopš 2014. gada Volkswagen e-up! ir bijis Latvijā populārākais elektroauto. Lai gan tas piedzīvojis lielāko pieaugumu kopš tā laika, tas zaudēja savu titulu. CSDD publicējuši jaunāko statistiku.

Kamēr Latvijā šajā ceturksnī bija par 15% mazāk automašīnu reģistrāciju, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. cetruksni, elektroauto pieaugums ir stabils. Lai gan 12% elektroauto pieaugums nav lielākais kāds ir bijis, pieaugums vienībās ir lielākais – kopš 2020. g. 1. janvāra ir reģistrēts 81 elektroauto. Kopējais elektroauto (M1 + N1 kategorija) skaits ir 753 un kopējais elektrotransportlīdzekļu (ETL) skaits beidzot ir sasniedzis četru ciparu robežu. Latvijā ir reģistrēti 1053 ETL – 8 autobusi, 31 (+4, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni) kvadricikls, 252 (+23) mopēdi un 9 motocikli.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, elektrotransportlīdzekļu skaits ir pieaudzis par 455 vienībām (+76%), bet elektroauto par 265 vienībām (+56%).

Šogad Latvijā ir pirmo reizi reģistrēts Porsche Taycan. Precīzāk ir reģistrēts gan Porsche Taycan 4S, gan Porsche Taycan Turbo. Abi vienā eksemplārā. Arī vairāki jaunie VW e-up! ir reģistrēti, bet statistika nenodala jauno no vecā, tāpēc grūti pateikt, cik no tiem ir jaunie. Vislielāko pieaugumu pagājušajā ceturksnī piedzīvoja Uzlādēts.lv pasludinātais 2019. gada elektroauto – BMW i3 – ar 26 jaunām reģistrācijām. Kopā ir reģistrēti 150 BMW i3, apsteidzot līdz šim populārāko elektroauto – VW e-up – par 1 reģistrēto vienību. Ar otro lielāko pieaugumu lepojas Nissan Leaf, kam ir 19 reģistrētas vienības, kam seko Tesla Model 3 (+8), Hyundai Kona (+5), Volkswagen e-Golf (+5) un Volkswagen e-up! (+5).

Ņemot vērā, ka ūdeņraža uzpildes stacija Rīgā ir palaista ekspluatācijā un jau pa Rīgas ielām maršrutē ūdeņraža trolejbusi, rodas jautājums, kāpēc Toyota Latvija galvenais vīrs Aleksandrs Oskins vēl nav savējo piereģistrējis. Varbūt Covid-19 šoreiz pie vainas. Varēja jau gan reģistrēt pirms krīzes, jo Dienas Bizness konferencē teica, ka mašīna jau ir Latvijā un gaida reģistrāciju. Ja atmiņa neviļ, tad runa ir par Toyota Mirai (cena Vācijā – 78’540 €).

Tas 1%

Pirmo reizi elektrotransports pārsniedza 1% robežu no kopējo jauno transportlīdzekļu reģistrāciju skaita pagājušajā ceturksnī, kad pēkšņais elektrisko mopēdu reģistrāciju pieaugums uzrāva kopējo proporciju uz 2.87%. Elektroauto tajā ceturksnī sastādīja 0.89% no jauno automašīnu reģistrācijām.

Šoreiz mopēdu reģistrāciju skaits nav tik ievērojams, bet stabilais elektroauto pieaugums un jauno reģistrāciju samazinājums rezultējās 1.83% elektrotransportlīdzekļu proporcijai no kopējām jauno transportlīdzekļu reģistrācijām. Ja skatās auto kategoriju atsevišķi, tad elektroauto bija 1.80% no jauno auto reģistrācijām. Pirmo reizi elektroauto sastādīja vairāk kā 1% no jaunajām reģistrācijām, gada griezumā sasniedzot 0.98%.

Tendences

Jau kārtējo reizi realitāte ir virs eksponenciālas līknes, kas ņem vērā iepriekšējo ceturkšņu datus. Skaidrs ir, ka nākotnē būs līdzīgi, jo eksponenciālā līkne nezina par Volkswagen Baltijas plāniem pārdot vairāk kā 5x vairāk elektroauto šogad kā iepriekšējā gadā. Volkswagen pat izteicās, ka 2021. gadā 42% no pārdošanas apjoma būs elektroauto. Protams, Covid-19 var nedaudz ieviest savas korekcijas, bet pārdoto vienību skaits var arī neietekmēt proporcijas.

Eksponenciālā līkne prognozē, ka 2’000 elektroauto būs 2025. gadā (ETL – 2023. g. nogalē). Arī Satiksmes Ministrijas pasūtītais pētījums aprēķināja, ka tas varētu būt 2025. gadā, bet Latvenergo prognozē, ka tas būs ap 2022. gadu. Tomēr, ja eksponenciālajai līknei liek izmantot datus vien no 2018. gada, tad tā paredz, ka 2’000 elektroauto būs 2023. gadā (ETL – 2022. g.), kas liekas ticamāk.

ETL kopskaits

ETL pieaugums pa ceturkšņiem

Reģistrētie elektroauto

ETL skaita pieaugums. Avots: CSDD

Top elektroauto ražotāji. Avots: CSDD

Ir pāragri spriest par to, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir minēti daži no minējumiem.

• Satiksmes ministrija – 6’000 (0.82% no esošā autoparka)
• AS Latvenergo – 36’500 (5.01%)
• Eksponenciāla līkne – 7’900 (1.09%)
• Eksponenciāla līkne, kas ņem vērā datus sākot no 2018. g. – 29’000 (4.02%)
• Nemainīgs 48% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 37’000 (5.14%)

Valsts emisiju samazināšanas mērķis

Ja līdz 2020. gadam bija jāpanāk 10% atjaunojamo energoresursu īpatsvars autotransporta sektorā, tad 2030. gadā tam ir jābūt 7%. Loģika? Ārā pa logu! Satiksmes Ministrija izteicās, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi, Latvijā ir jābūt reģistrētiem 18’000 elektroauto. Iepriekš norādītās prognozes paredz, ka tas tiks sasniegts.

Satiksmes Ministrija gan tam netic. Nacionālajā enerģijas un klimata pārmaiņu plānā ir liels uzsvars uz saspiesto dabasgāzi, kuru šobrīd ir iespējams uzpildīt divās vietās Latvijā. Līdz 2030. gadam valdība plāno ieguldīt 130 miljonus eiro, lai attīstītu CNG infrastruktūru, un 120 miljonus eiro šī enerģijas veida izpētei. Vismaz NEKP ir minēts, ka Latvijā būs 300 ātrās uzlādes stacijas, bet, ņemot vērā, ka tām nav pat ieplānotas aptuvenās izmaksas, ir grūti spriest par šī attīstības punkta dzīvotspēju tālāk par 139 jau ieplānotajām.

2030. gads ir 5 gadus pēc tam, kad Norvēģija, kurai jau tagad elektroauto īpatsvars starp jaunajām mašīnām ir 75%, būs aizliegusi iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un tas ir tas gads, kad Vācija, Zviedrija, Nīderlande, Īrija, Lielbritānija, Indija un Izraēla būs darījušas to pašu.