Elektroauto pieprasījums Latvijā 2021. g. turpinājis izaugsmi. 2021. g. statistikas analīze

Noslēdzot 2021. g. Latvijā bija par 75% vairāk elektroauto nekā gadu iepriekš. Gadā kopumā elektroauto ieņēma 4.35% no jauno automašīnu tirgus.

2021. gads Latvijā bijis notikumiem bagāts. Latvijā notika IIHF Pasaules čempionāts – tā laikā izmantotās automašīnas visas bija elektriskās, CSDD noslēdza 3. un pēdējo e-mobi uzlādes tīkla kārtu – e-mobi tīklā tagad ir 141 ātrā uzlādes stacija, apstiprinātas subsīdijas elektroauto iegādei – jauna elektroauto iegādei varēs iegūt līdz pat 6’500 € atbalstu, lietotam – 3’750 €, Latvijā atvērās Ionity uzlādes stacija – Ādažos var lādēties ar 350 kW lielu jaudu, Eleport paziņoja par ienākšanu Latvijas tirgū – lielākais privātais uzlādes tīkls Baltijā būs pirmais publiskais uzlādes tīkls Latvijā, kas nepieder valstij.

Gada pēdējais ceturksnis ir noslēdzies ar sliktāko jauno automašīnu rādītāju kopš Uzlādēts ir sācis apkopot statistiku. 2021. g. 4. ceturksnī bija reģistrētas 2’845 jaunas vieglās automašīnas (-11%, salīdzinot ar iepriekšējā gada noslēdzošo ceturksni (YoY)). Pa visu 2021. g. tika reģistrētas 14’455 vieglās automašīnas, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. g. Vienlaicīgi elektroauto pieprasījums ir audzis un uz 2022. g. 1. janvāri Latvijā bija 2’106 elektroauto (+75%, YoY), gada pēdējā ceturksnī sasniedzot 5.48% no jaunajām reģistrācijām.

2021. gads bijis izaicinājums pilns gan ražotājiem, gan tirgotājiem, gan pircējiem. Visiem nācās pielāgoties “jaunajam normālajam” gan tajā kas saistās ar auto piegādēm, gan klimata izaicinājumiem un domāju, ka tas izdevās salīdzinoši veiksmīgi.

Nākamais gads solās būtu elektro auto izrāviena gads, kas daudziem ražotājiem piedāvā arī “restarta” iespējas. Jau šobrīd var novērot, ka šajā segmentā būtisku izrāvienu demonstrē atsevišķi ražotāji, kuri nebūt nebija pēdējo gadu favorīti iekšdedzes laikmetā. Tas tikai palielinās konkurenci un padarīs jaunās tehnoloģijas pieejamākas lielākai sabiedrības daļai.

Tā pat, ir būtiski turpināt un paplašināt VARAM uzsākto zaļo auto atbalsta programmu, kas nebūt ne vienmēr nozīmē naudas došanu. Ir pietiekami daudz instrumentu, kuri var veicināt mūsu autoparka zaļināšanu, kā piemēram nodokļu regulējums kas Eiropā sevi ir pierādījis, kā viens no efektīvākajiem instrumentiem klimata mērķu sasniegšanā.

Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs

2021. gada 1. janvārī Latvijā uzskaitē bija 2’106 bateriju elektroauto (EV jeb BEV) (+75%, salīdzinot ar pagājušo gadu), 68 (+94%) elektriskie kravas transportlīdzekļi, 41 elektroautobusi (+413%), 766 elektromopēdi (+49%), 42 elektromotocikli (+83%) un 40 elektrokvadricikli (+21%). Kopumā Latvijā ir 3’063 elektrotransportlīzekļu (ETL) un pieaugums gada griezumā bijis +68%.

2021. g. jauno elektrisko automašīnu reģistrācijas izdalot sīkāk:

• BEV: 479 reģistrācijas (+36% YoY, 3.3% gada reģistrāciju) + 422 lietoti + 33 vieglie kravas (26 jauni + 7 lietoti)
• PHEV: 154 reģistrācijas (+97%, 1,1%)
• Kopā: 633 (+48%, 4.4%)

Gada noslēdzošajā ceturksnī elektroauto pieaugums bija par 234 vienībām un visiem ETL par 260. Šajā ceturksnī 156 BEV un 47 PHEV tika reģistrēti kā jauni, kas kopā veidoja 7.1% no vieglo automašīnu ceturkšņa reģistrācijām. Ja salīdzina ar 2020. g. noslēdzošo ceturksni, izaugsme ir par 35%.

• BEV: 156 reģistrācijas (+64%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 5.5% ceturkšņa reģistrāciju) + 78 lietoti + 16 vieglie kravas (16 jauni)
• PHEV: 47 reģistrācijas (+12%, 1.6%)
• Kopā: 203 (+35%, 7.1%)

Atsevišķi gadījumi uzsit tempu

Ja 2020. gadā par lielu pieauguma daļu atbildīgs bija Fiqsy, kas iepludināja 100 EV Latvijā, tad 2021. gadā tempu uzdeva Pasaules hokeja čempionāts, iepludinot Latvijā 45 EV, ļaujot Latvijas iedzīvotājiem būt vieniem no pirmajiem pasaulē, kas var iegādāties Škoda Enyaq iV.

Nākamos divus gadus būs pieejams atbalsts EV iegādei, tamdēļ varam sagaidīt, ka izaugsme būs vienmērīgāka. Sagaidām arī ir, ka cietīs pirmais 2022. gada ceturksnis, jo vēl nav apstiprināti pirmie atbalsta instrumenta dīlercentri.

Šī gada jaunpienācēji

Šī gada griezumā Latvijā tika reģistrēti vairāki līdz šim Latvijā neredzēti elektroauto – Audi e-tron GT, Audi Q4 e-tron, BMW iX, BMW iX3, BYD E5, Citroen e-C4, Citroen e-Jumpy, Dacia Spring, Hyundai Ioniq 5, Lexus UX300e, Mercedes-Benz EQA, Mercedes-Benz EQV, Merdes-Benz e-Sprinter, Opel Corsa-e, Opel Mokka-e, Peugeot Expert, Peugeot e-Partner, Seat e-Mii, SUDA SA01, Škoda Enyaq, Tesla Model Y, Volvo XC40 un Volkswagen ID.4.

No 2021. g. prezentētajiem 145 automašīnu modeļiem pasaulē, 38 bija EV. Tas arī sāk atspoguļoties statistikā visā pasaulē. Ja esam pieraduši pie Norvēģijas augstajiem cipariem (64.5% EV un 21.7% PHEV 2021. gadā), tad tagad pārējie pasaules tirgi sāk sekot. Vācijā jauno reģistrāciju EV tirgus daļa ir 25.1% (BEV + PHEV), Zviedrijā – 60.7%, Nīderlandē – 25%, Francijā – 24.4%. Eiropā 21% no pārdotajām jaunajām automašīnām ir uzlādējamas. Pasaulē – 10.8%.

5% robeža

Pagājušo gadu noslēdzot, Uzlādēts.lv prognozēja, ka 2021. gadā elektroauto sasniegs 5% robežu starp jaunajām reģistrācijām. Lai gan 3. ceturksnī raisījās šaubas par prognozes piepildīšanos, tieši pēdējais gada ceturksnis izrādījās tas, kurš pārsniedza šo robežu, sasniedzot 5.5% robežu (3.3% gada griezumā).

Pamazām un nu jau ar valsts atbalstu, ir iespēja sasniegt valsts uzstādīto mērķi Zaļā kursa ietvaros transporta sektorā līdz 2030. gadam (2020. gada mērķis bija 10% AER no patērētās enerģijas). Ļoti iespējams, ka Uzlādēts.lv sniegtā informācija un Kursors.lv rīkotie 1’000 km braucieni ar elektroauto palīdz izlabot to, ko politiķi un vecie autožurnālisti sabojā.

Prognozes

Eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem prognozē, ka 5’000 elektroauto būs 2025. gada vidū (visi elektriskie transportlīdzekļi, ETL – 2024. g. vidū). Tomēr, ja eksponenciālajai līknei liek izmantot datus vien no 2018. gada, tad tā paredz, ka 5’000 elektroauto būs 2023. gada beigās (ETL – šī gada noslēgumā). Lietuvā šobrīd ir 4’841 EV.

Latvijā reģistrētie elektroauto līdz 2022. g. 1. jan.

Latvijā reģistrētie elektroauto līdz 2022. g. 1. jan.

Latvijā reģistrētie elektriskie transportlīdzekļi līdz 2022. g. 1. jan.

Latvijā reģistrētie elektriskie transportlīdzekļi līdz 2022. g. 1. jan.

Ir pāragri spriest par to, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem.

• AS Latvenergo – 36’500 (5.01%)
• Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14’570 (2%) (*2027.g.)
• Eksponenciāla līkne – 23’000 (3.11%)
• Eksponenciāla līkne, kas ņem vērā datus sākot no 2018.g. – 95’000 (13.04%)
• Nemainīgs 83% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 484’665 (66.39%)

Tiem, kas seko līdzi Uzlādēts.lv publicētajai statistikai, jau zina, ka realitāte teju vienmēr ir labāka par to, ko eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 12’000 elektroauto, un vēl gadu iepriekš – 6’500. Izmaiņas gadu laikā ir ievērojamas. Kurai prognozei ticēt? Nemainīgs 83% pieaugums diez vai realizēsies, bet iepriekšējo gadu pozitīvās tendences liek domāt, ka būs labāk nekā Latvenergo prognozē.

Valsts virzība

Pirms bija zināms Fit for 55 Satiksmes Ministrija izteicās, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi, Latvijā ir jābūt reģistrētiem 18’000 elektroauto. Iepriekš norādītās prognozes paredz, ka tas tiks sasniegts. Tomēr mērķis tagad tiks pacelts ievērojami, kas liek domāt, ka vienīgais scenārijs, kas palīdzētu, ir kaut kur starp nemainīgu 85% pieaugumu un eksponenciāla līkni, kas ņem vērā datus sākot no 2018. gada.

Tagad, kad Eiropas Komisija ir ierosinājusi aizliegumu tirgot jaunu iekšdedzes dzinēju automašīnas no 2035. gada, ir skaidrs, ka elektroauto popularitāte augs ne tikai globāli, bet arī Latvijā. Jāsaka gan, ka tas nav vietējo politiķu nopelns. Šobrīd izskatās, ka valsts kārībā ir tādi jautājumi (attiecībā uz klimata pārmaiņām), kuriem vajadzēja būt aktuāliem brīdī, kad izstrādāja NEKP 2030. Atliek cerēt, ka Fit for 55 Latvijas izpildījumā nebūs tikai vēlmju saraksts.

Uz doto brīdi izskatās, ka valsts paļaujas uz transporta sektora pašplūsmu un lielāku varu, lai risinātu problēmu, kas skar visus.