Elektroauto Latvijā turpina strauji uzņemt apgriezienus. 2020.g. 3. ceturkšņa statistika

Par spīti kopējam auto tirgus sarukumam, gada griezumā elektroauto skaits ir pieaudzis par 75%. Elektroauto stabili iekaro savas pozīcijas starp cilvēku izvēlēm.

Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos auto tirgus, salīdzinot ar pagājušo gadu ir krities par 25%. Neskatoties uz to, elektroauto pieprasījums ir vairāk kā stabils – tas ir pat labāks kā eksponenciāla izaugsmes prognoze.

No jauni reģistrētajām transportlīdzekļu vienībām šajā ceturksnī kopumā 4% bija elektriskie transportlīdzekļi. Vieglo automašīnu kategorijā elektroauto bija 4% no jaunajām reģistrācijām. Salīdzinot ar pagājušo gadu, elektrotransportlīdzekļu skaits ir pieaudzis par 852 vienībām (+113%), bet elektroauto par 442 vienībām (+75%).

2020. gada 1. oktobrī Latvijā uzskaitē bija 1’049 elektroauto/elektromobiļi (1’031 – M1 un 18 – N1 kategorija) (+75%, salīdzinot ar pagājušo gadu), 8 elektroautobusi (+0%), 31 elektrokvadricikls (+10%), 21 elektromotocikli (+57%) un 499 elektromopēdi (+78%). Šajā ceturksnī elektroauto pieaugums bija par 195 vienībām un elektrotransportlīdzekļiem par 262. Pa visu 2019. gadu reģistrāciju bija mazāk kā šajā ceturksnī.

Koplietošana turpina rullēt

Ņemot vērā, ka daļa no koplietošanā pieejamajiem Renault ZOE elektroauto bija piereģistrēta iepriekšējā ceturksnī un otra daļa šajā, nav pārsteigums, ka arī šis ceturksnis uzrādīja strauju kāpumu. Šajā ceturksnī elektriskie mopēdi sastādīja vien 25% no ceturksnī reģistrētajiem mopēdiem, bet gada griezumā, tie atbild par 45% no jaunajiem mopēdiem.

Jaunpienācēji

Kā jau tas nu jau ir ierasts, arī šajā ceturksnī ir vairāki jaunpienācēji reģistrā – Honda e (1 reģistrācija), Kia NIRO EV (1), Mazda MX-30 (1), Mercedes-Benz EQC (1), Peugeot e2008 (2), Peugeot e208 (1) un VW ID.3 (12).

Starp elektroauto lielākais pieaugums bijis Renault ZOE ar 62 jaunām reģistrācijām, kam seko šobrīd Latvijā populārākais elektroauto BMW i3 (+30 reģistrācijas), Tesla Model 3 (+13), Volkswagen ID.3 (+12) un Nissan Leaf (+9). Populārākos elektroauto var apskatīt zemāk esošajā animācijā.

Pa Rīgas ielām ir manīts, ka braukā ūdeņraža elektroauto, bet starp reģistrācijām tā nav. Dienas Bizness konferencē Toyota Latvija galvenais vīrs Aleksandrs Oskins teica, ka mašīna jau ir Latvijā un gaida reģistrāciju. Visdrīzāk tā ir reģistrēta Igaunijā.

Kad būs 5%?

Pagājušo gadu noslēdzot, rakstīju, ka elektroauto vēl nav sasnieguši 1% robežu starp jaunajām reģistrācijām. Šajā ceturksnī elektroauto bija atbildīgi par 4.02% procentiem no jaunajām reģistrācijām. Tagad jau prātoju, vai gada pēdējā ceturksnī, kas vēsturiski ir elektroauto pateicīgākais, tiks sasniegta 5% robeža? Tas priecē un rada raizes vienlaicīgi.

Priecē tamdēļ, ka elektroauto attīstība notiek straujāk kā es paredzēju. Rada raizes, jo tad valdība, kas jau tagad ir pesimistiski noskaņota, uzskatīs, ka nav vērts iesaistīties, jo tirgus jau pats ir izlīdzinājies uz īsto gultni. Protams, nākamajā ceturksnī nebūs koplietošanas reģistrāciju, tas varētu pasist atpakaļ tuvāk 1% atzīmei. No otras puses, bankas tagad aktīvi reklamē savus īpašos piedāvājumus mazizmešu transportlīdzekļiem.

Nedaudz mulsinoši ir arī redzēt, ka pirms trīs gadiem, kad runāja, ka varētu ieviest atbalsta mehānismu (subsīdiju, iegādājoties elektroauto), tad prognozēja, ka ar to 2020.g. elektroauto varētu veidot 2.5% no jauno auto tirgus. Bez šīs subsīdijas šobrīd ir 2.40% gada griezumā (3.01% šajā gadā). Tas noteikti nemotivēs valsti ierosināt burkāna mehānismu. Kā redzam, esošais satiksmes ministrs T. Linkaitis zina tikai pātagas un ne tās maigākās.

Pamazām un bez vērā ņemama valsts atbalsta, ir iespēja sasniegt valsts uzstādīto mērķi panākt 7% atjaunojamo energoresursu transporta sektorā līdz 2030. gadam (2020. gada mērķis bija 10%). Ļoti iespējams, ka Kursors.lv rīkotie 1’000 km braucieni ar elektroauto palīdz izlabot to, ko Linkaits un Timrots sabojā.

Prognozes

Eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem prognozē, ka 2’000 elektroauto būs 2024. gada sākumā (visi elektriskie transportlīdzekļi, ETL – 2022.g. sākumā). Satiksmes Ministrijas pasūtītais pētījums aprēķināja, ka tas varētu būt 2025. gadā, bet Latvenergo prognozē, ka tas būs ap 2022. gadu. Tomēr, ja eksponenciālajai līknei liek izmantot datus vien no 2018. gada, tad tā paredz, ka 2’000 elektroauto būs 2022. gada vidū (ETL – 2021.g. sākumā), kas liekas ticamāk.

Latvijā reģistrētie elektroauto

Latvijā reģistrētie elektrotransportlīdzekļi

2020.g. 3.cet. jauno transportlīdzekļu sadalījums

Ir pāragri spriest par to, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem.

• Satiksmes ministrija – 6’000 (0.82% no esošā autoparka)
• AS Latvenergo – 36’500 (5.01%)
• Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14’570 (2%) (*2027.g.)
• Eksponenciāla līkne – 10’500 (1.43%)
• Eksponenciāla līkne, kas ņem vērā datus sākot no 2018.g. – 33’500 (4.58%)
• Nemainīgs 60% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 116’000 (15.94%)

Kurai prognozei ticēt? Satiksmes ministrijas variants ir pesimistikākais, kas pat nesaskan ar Latvijas svarīgāko plānu, kas paredz vairāk kā divas reizes vairāk elektroauto īsākā laika posmā. SatMin varam neticēt. Nemainīgs 60% pieaugums diez vai realizēs, bet iepriekšējo ceturkšņu pozitīvās tendences liek domāt, ka būs labāk kā Latvenergo prognozē.

Tiem, kas seko līdzi Uzlādēts.lv publicētajai statistikai, jau zina, ka realitāte teju vienmēr ir labāka kā eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 5’600 elektroauto. Izmaiņas gada laikā ir ievērojamas.

Valsts virzība

Kā izrādās, VARAM kopā ar SM būs jāpiedāvā kāds risinājums, lai veicinātu straujāku pāreju. Vai tās būs tiešās subsīdijas? Es nesapriecātos pāragri. Varbūt kaut ko izbīdīs līdzīgi kā ir ASV, kur caur deklarāciju sistēmu atgriež nodokļus. Varbūt būs samazināts PVN, ko atgriezīs tad atpakaļ.

Tikmēr Lietuvā ir reģistrēti 2’159 elektroauto, no kuriem 805 ir nākuši klāt šogad. Vairāk kā 2x vairāk reģistrāciju kā Latvijā. Vai tur palīdzēja valsts subsīdija? Par to nav šaubu.

Satiksmes Ministrija izteicās, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi, Latvijā ir jābūt reģistrētiem 18’000 elektroauto. Iepriekš norādītās prognozes paredz, ka tas tiks sasniegts.

Satiksmes Ministrija gan tam netic. Nacionālajā enerģijas un klimata pārmaiņu plānā ir liels uzsvars uz saspiesto dabasgāzi, kuru šobrīd ir iespējams uzpildīt trīs vietās Latvijā un kas nesamazina CO2 izmešu daudzumu. Līdz 2030. gadam valdība plāno ieguldīt 130 miljonus eiro, lai attīstītu CNG infrastruktūru, un 120 miljonus eiro šī enerģijas veida izpētei. Vismaz NEKP ir minēts, ka Latvijā būs 300 ātrās uzlādes stacijas, bet, ņemot vērā, ka tām nav pat ieplānotas aptuvenās izmaksas, ir grūti spriest par šī attīstības punkta dzīvotspēju tālāk par 139 jau ieplānotajām.

2030. gads ir 5 gadus pēc tam, kad Norvēģija, kurai jau tagad elektroauto īpatsvars starp jaunajām mašīnām ir 75%, būs aizliegusi iekšdedzes dzinēju automašīnu pārdošanu, un tas ir tas gads, kad daudzas valstis būs darījušas to pašu.

Kā redzam, elektroauto kļūst strauji populārāki. Gaidām, kad citi koplietošanas pakalpojuma sniedzēji iepazīstinās ar saviem elektriskajiem transportlīdzekļiem. Starp citu, koplietošanā tās mašīnas kalpo salīdzinoši īsu laiku. Varam cerēt, ka nākamgad jau būs pieejamas lietotas Renault Zoe par pieņemamu cenu.