Covid-19 Latvijā nav ietekmējis pieprasījumu pēc elektroauto. 2020.g. 2. ceturkšņa statistika

Lai gan “tipisko” automašīnu pieprasījums ir krities par 30%, elektriskās automašīnas Latvijā turpina piedzīvot eksponenciāli augošu pieprasījumu.

Kopējais automašīnu tirgus šīs situācijas laikā ir cietis un piedzīvojis 30.4% kritienu. Neskatoties uz to, elektroauto pieprasījums ir stabils – elektroauto skaita pieaugums no 2020.g. sākuma ir 27%, turpinot eksponenciālu izaugsmi.

No jauni reģistrētajām transportlīdzekļu vienībām šajā ceturksnī kopumā 6% bija elektriskie transportlīdzekļi. Vieglo automašīnu kategorijā elektroauto bija 3% no jaunajām reģistrācijām. Salīdzinot ar pagājušo gadu, elektrotransportlīdzekļu skaits ir pieaudzis par 688 vienībām (+105%), bet elektroauto par 318 vienībām (+62%).

2020. gada 1.jūlijā Latvijā uzskaitē bija 854 elektromobiļi (836 – M1 un 18 – N1 kategorija) (+62%, salīdzinot ar pagājušo gadu), 8 elektroautobusi (+38%), 32 elektrokvadricikli (+17%), 15 elektromotocikli (+78%) un 437 elektromopēdi (+153%).

Koplietošanas mopēdi un automašīnas ceļā uz tīrāku pilsētu

Starp mopēdu reģistrācijām jau atkal dominē elektriskā piedziņa. Šajā ceturksnī 52% no jaunajām reģistrācijām tika piešķirts EX-kluzīvais numurs. Pēc CSDD datiem, izteikti dominē NIU N1S modelis.

Kā izskatās, Fiqsy 100 koplietošanas elektroauto netika reģistrēti vienā dienā. Uz 1. jūliju bija reģistrēta vien 41 Renault ZOE (+34, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni). Tas tikai nozīmē, ka varam sagaidīt vēl vienu stabilu ceturksni statistikai.

Jaunpienācēji

Kā jau tas nu jau ir ierasts, arī šajā ceturksnī ir vairāki jaunpienācēji reģistrā – BYD EV6-ECO (Ja tu, lasītāj, esi šī transportlīdzekļa īpašnieks, sazinies ar mani. Man ir daudz jautājumu par to.), MINI Cooper SE, kura apskats top, un Audi e-tron Sportback 55, ko pievienoju kopējam Audi e-tron skaitam.

Starp elektroauto lielākais pieaugums bijis Renault ZOE ar 34 jaunām reģistrācijām, kam seko šobrīd Latvijā populārākais elektroauto BMW i3 (+27 reģistrācijas), Nissan Leaf (+7), Tesla Model 3 (+7) un Volkswagen e-up! (+6). Populārākos elektroauto var apskatīt zemāk esošajā animācijā.

Ņemot vērā, ka ūdeņraža uzpildes stacija Rīgā ir jau kādu laiku palaista ekspluatācijā un pa Rīgas ielām maršrutē ūdeņraža trolejbusi, rodas jautājums, kāpēc joprojām Toyota Latvija galvenais vīrs Aleksandrs Oskins vēl nav savējo reģistrējis. Dienas Bizness konferencē viņš teica, ka mašīna jau ir Latvijā un gaida reģistrāciju. Ja atmiņa neviļ, tad runa ir par Toyota Mirai (cena Vācijā – sākot no 78’540 €). Varbūt sapratis, ka viss nav tik rožaini, kā reklāmās to stāsta.

Tas 1% Tie 3%

Pirmo reizi elektrotransports pārsniedza 1% robežu no kopējo jauno transportlīdzekļu reģistrāciju skaita pagājušajā gada beigās, kad pēkšņais elektrisko mopēdu reģistrāciju pieaugums uzrāva kopējo proporciju uz 2.87%. Elektroauto gan tikai pagājušajā ceturksnī spēja sasniegt 1% slieksni.

Šajā ceturksnī elektroauto sasniedza 3% (1.5% gada griezumā) daļu no reģistrācijām. Tas, protams, nav garants, ka arī turpmāk elektroauto ieņems tik lielu reģistrāciju daļu, bet tas pierāda, ka pieprasījums ir un tas ir stabils. Vienīgais, ko vīruss ir acīmredzami ietekmējis, ir uzlādes e-mobi tīklā.

Kopējā jauno transportlīdzekļu reģistrāciju statistika rāda, ka elektriskā piedziņa ir nedaudz vairāk kā 6% reģistrētajiem transportlīdzekļiem šajā ceturksnī un 2.8% gada griezumā. Pamazām un bez valsts atbalsta, ir iespēja sasniegt valsts uzstādīto mērķi panākt 7% atjaunojamo energoresursu transporta sektorā līdz 2030. gadam (2020. gada mērķis bija 10%). Ļoti iespējams, ka Kursors.lv rīkotie 1’000 km braucieni ar elektroauto palīdz izlabot to, ko Timrots sabojā.

Meli, lieli meli un statistika

Eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem prognozē, ka 2’000 elektroauto būs 2024. gada vidū (visi elektriskie transportlīdzekļi, ETL – 2023.g. sākumā). Satiksmes Ministrijas pasūtītais pētījums aprēķināja, ka tas varētu būt 2025. gadā, bet Latvenergo prognozē, ka tas būs ap 2022. gadu. Tomēr, ja eksponenciālajai līknei liek izmantot datus vien no 2018. gada, tad tā paredz, ka 2’000 elektroauto būs 2022. gadā (ETL – 2021.g. beigās), kas liekas ticamāk.

Reģistrētie elektroauto 2020.g. 2. cet

Reģistrētie ETL 2020.g. 2. cet

Jauno transportlīdzekļu sadalījums 2020.g. 2. cet

Ir pāragri spriest par to, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem.

• Satiksmes ministrija – 6’000 (0.82% no esošā autoparka)
• AS Latvenergo – 36’500 (5.01%)
• Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14’570 (2%) (*2027.g.)
• Eksponenciāla līkne – 8’500 (1.16%)
• Eksponenciāla līkne, kas ņem vērā datus sākot no 2018.g. – 33’000 (4.52%)
• Nemainīgs 53% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 38’500 (5.28%)

Valsts virzība

Ja mēs Latvijā priecājamies par 178 klāt nākušajiem elektroauto šajā gadā, tad mums būtu jāpievērš uzmanība, ka Lietuvā gada pirmajos sešos mēnešos klāt nāca 420 elektroauto. Vairāk kā divas reizes vairāk!!! Diez’, vai tur palīdzēja valsts subsīdija? Man par to nav šaubu.

Tikmēr Latvijas valdība ar Satiksmes ministriju priekšgalā uzskata, ka problēma nepastāv un, ja tāda ir, tad tā pati no sevis atrisināsies (noklausies Radio SWH Rock raidījuma “Rīcības plāns” epizodi #5, lai par to pārliecinātos). Šobrīd prioritāte ir uzbūvēt dažus posmus šosejām, kur varēs braukt uz 130 km/h. Vienlaicīgi dzelzceļa elektrifikācija ir atlikta uz nenoteiktu laiku un tiks pirkti dīzeļvilcieni. Vienīgā problēma, ko valdība saskata Latvijas autoparkā ir tā vecums. Tas, ka valda dīzeļdegviela, nav problēma. Tas, ka Latvijas autoparks ir ar lielāko kubatūru (patēriņu un piesārņojumu), arī nav problēma.

Satiksmes Ministrija izteicās, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi, Latvijā ir jābūt reģistrētiem 18’000 elektroauto. Iepriekš norādītās prognozes paredz, ka tas tiks sasniegts.

Satiksmes Ministrija gan tam netic. Nacionālajā enerģijas un klimata pārmaiņu plānā ir liels uzsvars uz saspiesto dabasgāzi, kuru šobrīd ir iespējams uzpildīt trīs vietās Latvijā un kas nesamazina CO2 izmešu daudzumu. Līdz 2030. gadam valdība plāno ieguldīt 130 miljonus eiro, lai attīstītu CNG infrastruktūru, un 120 miljonus eiro šī enerģijas veida izpētei. Vismaz NEKP ir minēts, ka Latvijā būs 300 ātrās uzlādes stacijas, bet, ņemot vērā, ka tām nav pat ieplānotas aptuvenās izmaksas, ir grūti spriest par šī attīstības punkta dzīvotspēju tālāk par 139 jau ieplānotajām.

2030. gads ir 5 gadus pēc tam, kad Norvēģija, kurai jau tagad elektroauto īpatsvars starp jaunajām mašīnām ir 75%, būs aizliegusi iekšdedzes dzinēju automašīnu pārdošanu, un tas ir tas gads, kad Vācija, Zviedrija, Nīderlande, Īrija, Lielbritānija, Indija un Izraēla būs darījušas to pašu.